|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēs nezinām | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs nezinām vai pasaulē šajā
Mums stunda vai vairāki gadi doti.
Mēz zinām, ka pasaulē šajā,
Tie mirkļi, kuri pagājuši, nākotnei izsvītroti.
Dzīve kā smiltis pulkstenī birst,
Mazāk to nākotnei paliek ar katru brīdi,
Katru mirkli kāda sekunde nākotnei mirst,
Samazinot mums dzīvei atvēlēto brīdi.
Ik brīdi tuvāk satikšanās brīdi nāk,
Tuvāk nāk mūžības slieksnis,
Dievs mūsu patieso mīlestību izvērtēt sāk,
Vai tu aiz sāpēm vai gavilēs kliegsi.
No mūsu pirmās elpas,
Tuvāk tā stunda nāk.
Kad aiziesim no pasaules telpas,
Kur mūsu dienas iztiesāt sāk.
Ja tās stundas, ko grēkos tu vadi,
Sakrāsies grēdā, pietrūks tev gadi,
Lai saviem mīļajiem blakus tu būtu,
Savu mīlestību dotu un pretī gūtu.
Varbūt pietrūks tik sekundes daļa,
Kamēr uz mūžību vārti vēl vaļā.
Sekundes daļa, lai piedotu tēvam,
Sekundes daļa ko mīlestībā nedevi dēlam.
Sekundes daļa, lai pateiktos mātei,
Sekundes daļa ko pieliki viņas sāpei.
Sekundes daļa...Bet vārti jau ciet...
Sekundes daļa... Tagad mūžību iet.
Mēs nezinām to, kur ir novilkta svītra,
Mēs nezinām cik soļu līdz mūžības rītam.
Mēz zinām, ka mirkļos, ko šobrīd vadām,
Mūžīgo dzīvi vai nāvi mēs radām.
Un ja man jāizlemj šajā pat brīdi,
Ko es vēlos iesākt ar dzīvi,
Līdz brīdim, kad mūžības vārti ir ciet,
Vēlos ar tevi roku, rokā iet...
Vēlos, lai visur mūs pavada Dievs,
Lai ne mirkli mēs nejustos viens.
Dieva plānā nav dzīvot mums vieniem.
Gribu ar tevi mosties no rītiem.
Ja šis būtu pēdējais man dotais gads,
Arī tad mans lēmums būtu tāds pats.
Negribu lūgties un vienmēr cilvēkam sekot,
Kurš jau sen mani sūta bekot.
Bībele māca mums cienīt vīru,
Arī tad, ja tas izvēlas dzīvi šķirtu.
Vīrs ir ģimenes galva un balsts,
Bez viņa atbalsta ģimenei gals.
Laulībai gals, bet ne manai dzīvei,
Dievs mūs visus radījis laimei,
Un ja šo iespēju novērtēt spēsim,
Kopā ar Dievu visu no jauna celsim.
Nedrīkstu sacelties pret vīra gribu,
Par ģimeni dievam vīrs nes atbildību.
Tā beidzas viss, kas bez svētības celts,
Daudzu gadu darbs izrādās velts.
Katru dzīves mirkli es uzticu Dievam,
Par Viņa plānu zināms Viņam vienam,
Bet, ja izlūgties ļauts man būtu,
Lūgtu es palīgu dzīvei, tādu kāds esi tu.
Laika mums atlicis nav vairs daudz,
Pienāks brīdis, kad Tēvs mūs mājās sauks,
Taču vēl varam izdarīt kādu nieku,
Sev un pasaulei dāvāt prieku.
Vai laulībai gals? Nē! Vēl tā dzīva!
Cik ilgi vēl?
16.01.2005 08.28
(23.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1572
Kopā:6110593
|
| |
| |
|
Autori
