|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Punkts | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mazs skumjš stāsts par cilvēku.
Dzīve ir stulba, viņš teica. Nē nevis teica, bet gan kliedza no visa spēka un asaras bija tam acīs. Tas bija cilvēks, kurš uzskatīja, ka ir nelaimīgs. Viņš sēdēja uz zemes un gribēja darīt visu. Jeb ko, kas varētu palīdzēt izdzīt to slikto enerģiju, kas žņaudz nost. Tur bija gan aizvainojums, gan šaubas par šķietamo patiesību.
Viņam tā patika skaisti dzīvot, tikai nesanāca.
Tu saki man, kur patiesība slēpjas,
Man apnicis ir dzīvot no nekā,
Es centos tevi izprast, samisējās,
Un punktu ķeburainu pieliku kaut kā.
Tu domā, nelietis es, pati tāda,
Tā teicu, savu domādams,
Bet var būt abi kaut ko rādam,
Kā nedzīvot, kā visu ātri beigt.
Tev acīs skumji paskatos es,
Nu ne jau dzīvē vairs, bet te,
Un manuprāt es atkal duros,
Tev garām, citādāk jau ne.
Es noeju tev garām, neskatoties,
Tu nolādē, es zinu to,
Man grūti, klāt tev neskaroties,
Bet neteikšu, un viss ar to.
Es neieredzu saulīt tevi
Par to ka saprast nevaru,
Tu domā pamocīt man tevi,
Tas baigo baudu dod, nu nu.
Mums sarunvalodas ir citas,
Es labāk apklusu, lai kā...
14.07.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2367
Kopā:7263198
|
| |
| |
|
Autori
