|
|
 |
|
|
|
|
| | Bez steigas | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu laikam šī deja tiek pārtraukta,
Kā negribas stāties, bet vajag,
Nu laikam jau nogura sabraukta
Sirds, kurai cerību vajag.
Nu mācu, ka mētāties nevajag,
Bet daru es reizēm tāpatās,
Nu zinu, ka kļūdaini sanāk,
Bet gribas jau sapņainās salās.
Es redzu, man padraugi, draugi
Tie bauda, ko dzīve dod,
Un lai arī nedaudz tie ķerti
Ar to ka tik virsējo rok.
Un reizēm man uznāk tik domas,
Ka var būt tie laimi pat rod,
Un it kā nekas, ka tās mūzas,
Ko iemīl tie, bezjēgu dod.
Nu manējais vilciens vēl sliedes
No ātrumiem uzlūko,
Nu gan jau vēl būs kādas vietas
Kur gribēsies apturēt to.
Un vispār, kur sliedēm būs beigas,
Gan manīšu, nav ko par to.
Un vajag iet dzīvē bez steigas,
Viss pats nāk, ja nemeklē ko.
17.08.2002 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|