|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skola II | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir pirmā skolas diena klāt
Un mazais puika solā kāpj,
Nu priekšā stāv tam skolotājs
Un kaut ko garlaicīgu klāj.
Un mazajam kļūst drūmīgs vaigs,
Nu kādēļ mācīties, vai laiks?
Tas labāk stundās blēņas dzīs
Tad gan būs jautri, smaids tam trīc.
Ir pagājis kāds laiciņš īss
Un puikam māti skolā sauc –
Vai tiešām nespēj pamanīt,
Cik piezīmmju, vai viņu trauc?
Un māte sevi attaisno,
Ka tēvs ar viņu nedzīvo
Un viņai atkal jāvergo
No rīta līdz pat sakrēslo.
Un audzinātājs saprotot,
Ka visi šitā dzīvojot,
Bet tomēr, ņemas kodināt,
Lai paņemas, vai’g audzināt.
Un atkal kādi gadi rit
Un puika nemācās ne cik,
Un cenšas citus vedināt
Uz domu – mācības nekā.
Bet tomēr kādi knosījās
Un ļoti labi mācījās,
Uz tādiem puika apcēlās
Pa kaklu deva, ņirgājās.
12.08.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2306
Kopā:7263137
|
| |
| |
|
Autori
