|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rīts | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš pamodās un bija viens.
Ne gluži viens bet sazvērnieks.
Kā acis vaļā, pašliecīgs
Un ļoti spējīgs iespiedziens.
Tie apkārt ko no viņa grib,
Tas neprotams, tik acis zib.
Visapkārt smaidu pasaule
To ņurca tā ka, nelaime.
Viņš interesē lūkots tiek,
Bet pašam tā vien gribas kliegt –
Kā vienmēr kaut kas cerēts būs –
Ko sasniegs mazais, par ko kļūs.
Un atkal vienā ģimenē
Ir laime kā vien nevērtē.
Un arī rūpju pārpārēm,
Jo dzīvē nav kā multenē.
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2271
Kopā:7263102
|
| |
| |
|
Autori
