|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laime pašā sevī | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pēdējā pusgada laikā esmu guvis apstiprinājumu, ka jūtos laimīgs un mierā ar sevi. Manu, ka sakarā ar to mainās mana attieksme pret dzīvi. Vairs neesmu tik atkarīgs no attiecībām un romancēm, kā senāk ir bijis. Laikam esmu pamatīgi apzinājies, ka mana laime nav būvēta uz attiecībām, bet gan uz manis pašpietiekamību un interesi, esot kopā ar sevi. Varbūt, ka esmu iemācījies būt vientuļš un mīlēt šo sajūtu? Šaubos. Jo laimīgāks esmu tapis, kad esmu ar kādu kopā, kā esmu viens. Tomēr - zaudējums mani neizsistu no ierindas, jo tas, ka es paliktu viens, nebūt nenozīmē, ka tādēļ būšu nelaimīgs. Būšu mazāk laimīgs uz brīdi, līdz atkal ieraudzīšu jaunās dzīves skaistās krāsas un prioritātes, esot vienam. Ir interesanti pamanīt, ka katrā stāvoklī ir savas prioritātes un reizēm pat grūti saprast, kā ir labāk un vai vispār mēdz būt labāk, kā ir.
Es secinu, ka laimes sajūtai un līdzsvaram esot iekšienē, cilvēks ne tuvu nav tik atkarīgs no attiecībām, kā tas, kurš pats par sevi nav pašlaimīgs [jaunvārds]. Tādēļ, diemžēl, cilvēkiem, kas gūst laimi uz blakus esošā rēķina, jo sevī nav atraduši piepildījumu, nākas ciest attiecību atkarības dēļ. Cilvēki baidās palikt vieni, jo tad taps ne-laimīgi (izvairos no vārda “nelaimīgi”, pārāk skarbi skan), jo ir bijuši ne-laimīgi, pirms tam, kad tos padarīja laimīgus attiecības. Tad es pajautāju sev – vai tiešām vienīgā dzīves jēga ir būt nepārtrauktā attiecību murskulī? Vai tiešām vienīgā cilvēku jēga ir mīlēt un būt mīlētiem, esot kopā, veģetējot vienam uz otra rēķina? Nonāku pie secinājuma, ka cilvēki bieži vien kopā ir tikai tādēļ, ka vieni paši tie ir ne-laimīgi. Patiešām ir cilvēki, kam visa dzīves jēga ir tikai attiecības? Un, manuprāt, dzīve mums māca saprast, ka bez attiecībām ir arī citas vērtības. Jo ne velti – kad mēs tik ļoti trīcam par attiecībām, mēs parasti tās zaudējam. Atkal – kad mums ir daudzas vērtības dzīvē, kas dod laimi, vienas zaudēšana mums neliek mirt, jo paliek vēl citas. Jo mazāk mēs pie kaut kā turamies (saprāta, protams, robežās), jo pieejamāks mums tas ir un otrādi. Dzīve mums māca dzīvot.
(05.05.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1283
Kopā:6640326
|
| |
| |
|
Autori
