|
|
|
|
|
|
|
| | Tad, kad... | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad kokiem lapas zilas kļus,
Es atnākšu uz tikšanos.
Tad, kad jūra atkāpsies,
Es būšu ava vien ikdien.
Tad, kad saule kritīs jūrā,
Es teikšu "jā" vien tikai tev.
Tad, kad egle nobirs reiz,
Es dzīvošu ar tevi vien.
Un tu jau zini,
tā nebūs un nav bijis.
Un saprati no pirmā vārda-
Uz nesatikšanos... (20.05.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1194
Kopā:6117775
|
|
|
|