|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saruna ar viltus dzejnieku | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
- Čau! Ko dari?
- Da, tā neko, šodien viss ir melns un vecs.
- Ko? Pagaidi, ko tu ar to ...
- Re, divi melni pūķi debesīs lec, bet kā viņi nesaprot, ka vējš ir noguris un ass.
- Kā iet? Labāk pastāsti, kā tev, draugs, iet?
- Es vēl neesmu atnācis, tāpēc neprasi, kā mani iet, prasi, kā es jūtos.
- Nu jā, tu esi dzejnieks, kā teiksi, kā tad tu JŪTIES?
- Jūti, kā vēja lauvas tev ausī čukst?
- JĀ, protams!
- Tā es jūtos, jūs visi čukstaties, tā es JŪTOS!
- Kliegt vai čukstēt, čukstēt vai kliegt ... ai, ko tu tur muldi beztēmā, labāk ejam pastaigāties, beidz sēdēt savā rajonā un skaitīt putekļus uz savas
pildspalvas.
- Es nevaru, esmu ticis līdz 16 344
- Bet ... tu neesi tā vērts.
- Kā tad es esmu vērts, tu taču pati teici, lai kļūstu tāds kāds esmu, tagad nepatīk, tagad tavām sapņu dūjām NEPATĪK.
- Liec mierā manas dūjas, tās ārpus būrīša ir tik skaistas, ka es kūstu.
- Cik gan tev banāli veras un aizveras lūpas, mēģinot kaut ko mākslīgu pateikt.
- Nu visi jau nevar tikai sēdēt un rakstīt, atkal divas tukšas naktis sēdēt.
- Nujā!
- NUJĀ!
- Tu tikko savās domās pieliki savai kliegšanai trīs izsaukuma zīmes, vai ne?
- Jā, a kas ir, paga, paga, kā tu to zini.
- Nezinu kā zinu, nezinu tik daudz, ka man laikam pat sāp.
- Un cik augstu tu domā šodien aiz sāpēm kāpt.
- 16 462; 16 463; 16 464 ... Ko? Kāpt? Ā, nu, kamēr bez spēka kritīšu. Tu
saprati manu domu, beidzot SAPRATI!?
- Kušš, es tevi izjokoju, tu, viltvārdi, ja tu kliedz, tad es nedzirdu, kā pati pie sevis smejos.
- Neticīgā, es esmu dzejnieks, laiks man zem pazolēm dejos, es tevis dēļ agri ceļos un mēs ejam, lejā pa pelēkāko rutīnu veļos, pazūdu strojkas dēļos, sievas un dzērāji mēļos, ka mēs runājām, par velti cerējām, mīlējām, gribējām ceriņus ostīt līdz rītam, kamēr saldākajā vienaldzībā krītam, pretī nokaitētam spītam
... es, es, ejam PROM! PROM! Aizelsusies diena, viss melns un vecs, vienkārši
ejam, mums tikai JĀIET!
- Ja mīlam, tad ejam.
- Gājēju mīl ceļš.
- Ai, paklusē, dzejnieciņ, ja tu gribēji nākt, tad ejam.
- JĀIET!
(05.06.2005) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1357
Kopā:6133947
|
| |
| |
|
Autori
