|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saruna ar viltus dzejnieku | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
- Čau! Ko dari?
- Da, tā neko, šodien viss ir melns un vecs.
- Ko? Pagaidi, ko tu ar to ...
- Re, divi melni pūķi debesīs lec, bet kā viņi nesaprot, ka vējš ir noguris un ass.
- Kā iet? Labāk pastāsti, kā tev, draugs, iet?
- Es vēl neesmu atnācis, tāpēc neprasi, kā mani iet, prasi, kā es jūtos.
- Nu jā, tu esi dzejnieks, kā teiksi, kā tad tu JŪTIES?
- Jūti, kā vēja lauvas tev ausī čukst?
- JĀ, protams!
- Tā es jūtos, jūs visi čukstaties, tā es JŪTOS!
- Kliegt vai čukstēt, čukstēt vai kliegt ... ai, ko tu tur muldi beztēmā, labāk ejam pastaigāties, beidz sēdēt savā rajonā un skaitīt putekļus uz savas
pildspalvas.
- Es nevaru, esmu ticis līdz 16 344
- Bet ... tu neesi tā vērts.
- Kā tad es esmu vērts, tu taču pati teici, lai kļūstu tāds kāds esmu, tagad nepatīk, tagad tavām sapņu dūjām NEPATĪK.
- Liec mierā manas dūjas, tās ārpus būrīša ir tik skaistas, ka es kūstu.
- Cik gan tev banāli veras un aizveras lūpas, mēģinot kaut ko mākslīgu pateikt.
- Nu visi jau nevar tikai sēdēt un rakstīt, atkal divas tukšas naktis sēdēt.
- Nujā!
- NUJĀ!
- Tu tikko savās domās pieliki savai kliegšanai trīs izsaukuma zīmes, vai ne?
- Jā, a kas ir, paga, paga, kā tu to zini.
- Nezinu kā zinu, nezinu tik daudz, ka man laikam pat sāp.
- Un cik augstu tu domā šodien aiz sāpēm kāpt.
- 16 462; 16 463; 16 464 ... Ko? Kāpt? Ā, nu, kamēr bez spēka kritīšu. Tu
saprati manu domu, beidzot SAPRATI!?
- Kušš, es tevi izjokoju, tu, viltvārdi, ja tu kliedz, tad es nedzirdu, kā pati pie sevis smejos.
- Neticīgā, es esmu dzejnieks, laiks man zem pazolēm dejos, es tevis dēļ agri ceļos un mēs ejam, lejā pa pelēkāko rutīnu veļos, pazūdu strojkas dēļos, sievas un dzērāji mēļos, ka mēs runājām, par velti cerējām, mīlējām, gribējām ceriņus ostīt līdz rītam, kamēr saldākajā vienaldzībā krītam, pretī nokaitētam spītam
... es, es, ejam PROM! PROM! Aizelsusies diena, viss melns un vecs, vienkārši
ejam, mums tikai JĀIET!
- Ja mīlam, tad ejam.
- Gājēju mīl ceļš.
- Ai, paklusē, dzejnieciņ, ja tu gribēji nākt, tad ejam.
- JĀIET!
(05.06.2005) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
