|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skaņu improvizācija jebšu manu domu migrācija | Autors - Trubadūrs-Kalambūrs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es apstājos... un nedaudz padomāju,
Uz māju vakarā kad gāju,
Un sapratu to, ka patiesībā nezinu neko...
Es esmu kā suns: visu redzu un varu daudz ko saprast,
Bet ne visām problēmām spēju risinājumu rast,
Tad ņemu es rokā pildspalvu, arīdzan galvu
Un sāku rakstīt, lai attīrītu savu saķepušo suņa spalvu...
Es rakstu par to, ko redzu, ko dzirdu, ko jūtu,
Un nevarētu teikt, ka mani teksti īpaši dziļdomīgi būtu,
Tie atspoguļo manu dzīvi, uzskatus, ideālus banālus,
Kritienus teatrālus un notikumus katastrofālus,
Manā galvā notiekošos festivālus
Pēc kārtējo reizi pārāk daudz izdzertā alus.
Nu, ja – tā jau tas ir: kad priecīgāks prāts,
Uz rakstīšanu neraujas spalvaskāts –
Tāds nu reiz ir šis dīvainais agregāts...
Vēlos visu pateikt bez aplinkus ceļiem,
Uz riņķi vien vedošiem karuseļiem,
Un negribu traucēt es sentēvu veļiem
Ar saviem garajiem dzejoļiem un platajiem soļiem,
Kas liek panikā ripot ceļmalas gludajiem oļiem.
Es jau varu uzrakstīt dzejoli vai dziesmu,
Bet nezinu, vai tas aizdegtu sirdī to dziestošo liesmu
Un aizķertu dvēseles stīgu attiecīgu,
Padarītu Tevi priecīgu,
Nomāktu garlaicību,
Un ieviestu kaut nelielu apskaidrību...
Kas tad man liek šos tekstus rakstīt,
Ar pildspalvu papīram bakstīt?
Atskaņas – tās tās maņas,
Man sirdij tik tuvās skaņas,
Kas izskan vārdā rakstītā vai teiktā,
Papīrā beigtā vai darbā līdz galam nepaveiktā...
Šīs skaņas galvā man skan un tvan,
Klusu kā oda sīcieni san manās ausīs,
Nez, vai viņas kāds arī klausīs?
Man domas tik zib un ņib,
Vienalga tām – prāts mans to grib vai negrib.
Brīžiem tās plašajā visumā skrien,
Te atkal pa degunu iekšā lien –
Caur smadzeņu purvam brien arvien,
Uz augšu tik vien un tā mūždien
Tās skrien un prātu man sien...
Es izslēdzu TV, radio, mūziku,
Kāds man reiz iemācīja šo lēto triku –
Atstāju tik prātu pliku,
Bet bez domām savām es nepaliku,
Tās man atliku likām
Un galvā raisās tikām,
Līdz kamēr gals pienāk viņām –
Šīm atmiņām trejdeviņām...
Es domāju, nu jau būs gana,
Mans prāts jau arī to mana,
Ar ko te ir darīšana –
Ar domām, kas galvā man šaudās,
Uz visām pusēm nemitīgi spļaudās,
Jūtu – drīz te kāds raudās,
Sirds izplūdīs neizmērojamās gaudās
Un nez vai to turēt jaudās,
Šo smago nastu –
Tik prastu un reizē neparastu
Kā domu nesaprastu,
Ir jāpierod, lai ar to aprastu,
Un prāts ar sirdi kompromisu rastu...
(09.06.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1985
Kopā:6416295
|
| |
| |
|
Autori
