|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pazudušais Dēls | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
1.
Smagi, smagi man šobrīd ap sirdi,
Dēls, kāpēc mani sāpini, tirdi?
Vēlies iegūt sev pienākošos daļu.
Zinu, ka dosi kārībām vaļu.
Zinu, ka dvēsele tava ies bojā,
Ai, kā man negribas laist tevi ceļā!
Tomēr es ļaušu šo ceļu uzsākt,
Katram pie atziņas pašam nonākt.
2.
Es celšos! Es iešu!
Uz tēva mājām.
Es iešu uz mājām.
Pie Tēva es iešu.
Plašā pasaulē esmu es bijis,
Ar cūkām pie siles ēdienu rijis.
Nu nāku es savās Tēva mājās,
Kaut akmeņi duras man basās kājās.
Kādēļ, tu tēvs, ļāvi projām man doties?
Ar cūkām un bezdievjiem sabiedroties?
Kādēļ tu devi man mantojuma daļu,
Lai savām iekārēm dotu es vaļu.
Tagad bez graša ar basām kājām,
Nāku par algādzi Tēvam uz mājām.
Baidos uz Tēvu pacelt es acis,
Baidos no vārda ko Tēvs dusmās sacīs.
Grēkojis esmu pret debesīm un Tevi,
Tēvs, vai zini kā ienīstu sevi?
Neesmu cienīgs, ka sauc mani par dēlu.
Tavas mācības es sapratu par vēlu.
Tēvs, vai Tavās acīs asaras es redzu?
Redzi, kaunā tavā priekšā es noliecos zemu.
Tēvs, kādēļ tik kvēli tu mani skauj?
Kvēliem skūpstiem pie savām krūtīm kļauj.
3.
Redzu pār laukiem kādu mīļu tēlu,
Ak, vai tiešām, redzu skrandās savu dēlu.
Ātri, ātri pretī tam skriešu,
Sen, tik sen, neesmu skāvis to cieši.
Apģērbiet, kalpi, tās basās kājas,
Gredzenu dodiet un ģērbiet kā klājas.
Baroto teļu cepiet, lai ēdam.
Mūzikas skaņās, lai dziedam un dejam.
4.
Kas tur sētā par jautru kņadu?
Vai pie mums ciemos daudz tālo radu?
Nē?! Tur zudušo brāli sveic,
Visi slavē un Dievu teic.
Kā gan tēvs to nodarīt spēja?
Es biju tas, kurš te ara un sēja,
Kamēr ar netiklēm naudu tas šķieda.
Vai Tev blakus nav mana vieta?
Kā lai šai sētā mīlēts es jūtos,
Ja te neredz manus pūliņus grūtos.
Dīkdieni slavē un godā to ceļ,
Šajā namā darba tikumu peļ!
5.
Dēls mans! labais un prātīgais dēls,
Zinu, ka sirdī esi taisnīgs un cēls,
Tu jau vienmēr esi pie manis, esi mans palīgs,
Mans vai tavs šai namā nav dalīts.
Līksmo un priecājies par savu brāli.
Zini, ka pazudis bija gadiem tas tāli.
Miris un zudis ilgi mums bija,
Nu dzīvs tas atrasts. Viss zudis kas bija.
6.
Debesīs eņģeļi dzied,
Kā mazi bērni tie rotaļās iet.
Uz zemes cilvēks nāk Tēva mājās,
Dieva priekšā uz ceļiem stājas.
Maldījies ilgi pa plašo tāli,
Kopā ar lopiem gatavs ēst sēnalas, zēli,
Atradis sirdī tas Tēva mājas,
Dieva priekšā pazemībā stājas.
Cik daudz nopūtu klusībā dvests!
Cik pārbaudījumiem puisis cauri vests!
Lai tas atrastu dzīvē īsto ceļu,
Par mīļo dēlu nu Dievs gavilē skaļi.
19.05.2005 – 21.05.2005
(05.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
