|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tā ir atkarība | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu ielaidi mani
Savā ziedu pļavā,
Bet piekodināji negulēt,
Tikai pasmaržot gaisu.
Es neko nezinādams piekritu.
Un nu es nezinu, kā pateikt tev,
Es palikšu, prom neiešu,
Nedzen mani prom, es neiešu.
Man iepatikās gulēt ar tevi
Tavās ziedu pļavās,
Tā smarža padarīja mani atkarīgu,
Gulēt ejot, es to jūtu.
Es jūtu tavas margrietiņas,
Arī nezāles es jūtu, bet zini,
Nezāles ir jāizplēš laukā
Un man patīk ravēt tevi.
Tu jau arī plēs manus matus,
Nu tos, kas sašķēlušies,
Tu izjūti mani, kad es snaužu
Tavās ziedošās pļavās.
Nāks rudens. Nebūs silto pļavu.
Nekas būs krāsaino koku,
Zem kuriem mums abiem tupēt.
Mana atkarība nepazūd, tā paliek un mainās.
(25.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1592
Kopā:6997767
|
| |
| |
|
Autori
