|
|
|
|
|
|
|
| | Ēnas | Autors - Jeremajas Eņģelis
| | Komentāri (20) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ēnās spēlējoties aizskaru
aizskaru savu vaigu
tik vēss,
un auksts
vai tiešām tas esmu es,
kas pretojās pats sev?
Nevar būt,
tas taču
nav taču un
tomēr
spiež mani gar zemi,
paša lepnums un
gods.
Ēnas spēlējoties pieskaras
mitrajam vaigam
kur vēl tikko asara
savu ceļu mēroja
un
tika sāļa lāsīte
kas neko nesaka
nekam un nevienam
pagājušajā naktī (26.06.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1759
Kopā:6108091
|
|
|
|