|
|
 |
|
|
|
|
| | Ēnas | Autors - Jeremajas Eņģelis
| | Komentāri (20) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ēnās spēlējoties aizskaru
aizskaru savu vaigu
tik vēss,
un auksts
vai tiešām tas esmu es,
kas pretojās pats sev?
Nevar būt,
tas taču
nav taču un
tomēr
spiež mani gar zemi,
paša lepnums un
gods.
Ēnas spēlējoties pieskaras
mitrajam vaigam
kur vēl tikko asara
savu ceļu mēroja
un
tika sāļa lāsīte
kas neko nesaka
nekam un nevienam
pagājušajā naktī (26.06.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|