|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ap moderno katlu | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā zinātas vissmalkākās no stīgām,
Tās spēlētas un locītas kā tiek.
Ai, nezinu, kā viss tas sanākt var,
Bet sanāk, tā kā nemēdz, kliegt?
Bez tā, ka neatdzīt man zemības nekādas,
Gan tur, kur es, gan tās, kur citi ir.
Es neatzīstu tos, kas katlā vārās,
Ar šodienu, ko piedāvā mums laikmets šis.
Es gribu, esmu ļoti tīrais,
Man tracina lūk tas, kas citus paņem līdz,
Jebkādas vaļības, ko pasniedz melnais,
Tās smērē mūs kā darvas rokas plīts.
Man var būt ir pat amorāli
Lūk tas, par ko tā citi smej,
Es nevaru, man tracina un sāļi
Kā drebuļos, no tā vai trauksmēs met.
Mēs visi velni, kuri apkārt
Tam katlam sarkanam šo deju met,
Mēs visi muļķi, tādā steigā
Ko teiksmainu un svētu zaudēt lekt…
Par šodienas publikas tendencēm. Kā vienmēr. Ko prasām, ko gribam. Zūd skaistais un noslēpumainais. Esmu konservatīvs un vecmodīgs. Lai gan, ne vienmēr.
29.12.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1751
Kopā:7223273
|
| |
| |
|
Autori
