|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienmēr labas cenas… | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vienmēr labas cenas – maksimāls izdevīgums – “Maxima” ir tuvu mājām, bet attāla no sirds. Kā redzam attēlā - klusā daba, visi ir prom no darba! Ejam, brīvība! Redz kur bebrs aizskrien pakaļ bērzam! Nē, ne suns – bebrs.. bērzam gan tagad labi laiki pienākuši… Pavasaris tomēr!
Arī vairs nav žagaru. Šis žagaru saišķis, kas nolkts šajā šarajā ejā nav bērza žagaru saišķis... vinjam tak žagaru vairs nav... ir zari, kas plaukst... Galu galā pavasaris ir malu malās un viss kaut ko apkārt rosās pa pasauli un atkal ir gaišs atkal svaigs gaiss... atkal atkal ir debesis pušu. Māris Čaklais laikam. Jā laikam nav nozīmes dienas rit, bet dziesmas paliek. Jā... tā viš i tā tā dzīve paiet. Un vai kādam no tā labāk paliek? Vai arī sliktāk. Var arī savādāk? Jā, var arī tā! Kāda būtībā atšķirība? Būtībai jau bez atšķirības - lai viss notiek tā kā tam jānotiek, lai mainas un mijas savā starpā - ka tik pastāv. Pilsēta ir dzīva! Cilvēki skrien pa pasauli. Cigaretes zied naktīs piesmēķētos bāros. Gaiss ir svarīgs! Elpo! Elpo dzīvi un elpo sauli, kamēr vēl redzi to, kamēr dzirdi skanjas, kamēr bebrs skrien pakaļ bērzam, mēs te visi stāvam, lai skrietu uz starta līnijas, bet līijas nepaartrauktas un pārtrauktas, ceļazīmes klusē un skaita pulsa radītos traucējumus gara brīvībai, lai ko arī domā, starts vēl nav, līdz beigām vēl tālu, bet sākums tomēr ir tuvāk malai par finiša fetišu – uz lupatas uzķēpātu šaha dēlīti. Zirgi bez zirgiem mašinas apēd šķidrās auzas un pa ielu plašumiem jāj milzīgas karietes ar simtiem zirgu pie tām. Zibens nenogalina, zibens apgaismo. Elektrība kā viemēr nesniedz gaismu- elektrība nogalina. Saule – silts, saule – pavasaris. Pavasaris drīz vasara... Brr!! Bija uksts, rokas nejūt. Kājās atkal kurpes iejūgtas. Ejam uz izstādi! Skatīties sastrēgumstundas ugunīs un dūmu miglas mutuļos. Kur es atkal kuļos? Pa ko? Par cik? Nee par dārgu. Iešu spēlēt uz klavierēm. Spēlēsim kārtis! Biedri vienosimies! Par cenu par mieru par vienu vienību. Katram savu dievību piešķirs brīnišķās smadzenes. Ar katru elektrisko lādīņu lādīte sakustējās. Karnevāls! Smaidiet un bērni smaidīs arī bez saldumu palīdzības. No saldumiem bojājas zobi. Zobus izglābs “Orbit”, nu ja nepalīdzēs tad vismaz urbis iekvieksies tā skaļi:”zzzzzzzzzzzzzz!!” Nav vairāk pudeļu ar ūdeni, no gāzētā ūdens palikuši pāri vairs tikai burbuļi! Burbuļi burbuļo burkā. Nē! Ne tā! Kastrolī burbuļo- tie vārās, bet kastrolī nav ūdens. Strauti aizsaluši, vienīgais ūdens ir paīra lapās, ko ielej biezās grāmatās. Izgriez to un pievieno burbuļiem kastrolī ūdeni! Uztaisi sev tēju! Tēju? Jā, jau eju, tūliņ nākšu! Brokastis… Gaļa. Plēsoņa. Plēsoņa plosa gaļu, censoņas posta dabu, suns – elsoņa iekoda man elkonī – nav man elkoņa! Suns bij lieks. Arī pārāk īss bija viņa... Prieks? Nē arī prieks ir liegts suņa dzīvē. Viņš vienmēr skrien pakaļ pastniekam. Pastniekam pakaļa apaļa... kā bumba. Suņiem patīk bumbas. Fubolstiem arī tās patīk bet tikai uz laukuma. Pastnieki futbolu nespēlē! Televīzors nestrādā, un to arī man nerāda. Nepalikt taču dzīvei parādā. Jāskrien tālāk. Tālāk ar katru mirkli ātrāk, panākt, vairāk apdzīt nesanāk, bet varbūt tā arī labāk. Dzīvo vienkārši – vienkārši dzīvo. Jaunais krievs saka tantiņai kas iet uz atvērtu kanalizācijas lūku: “Nu ti tipa tavo nu tipa tavo tipa.. opaa...” Kanalizācijā mājo žurkas, kanalizācija ir netīra, bet pods ir balts – Lūdzu nekāpjiet uz baltā poda netīrām kājām! Tās var noslaucīt pie ieejas uz uzraksta “Laipni lūdzam”. Pareizi! Nevajag lapni lūgt, laipnībā slaucīsim kājas. Es nāku un ņemu, kāds nāks un atņems. Viss ģeneālais ir vienkāršs – ja dod tad ņem, ja sit tad mūc! Izskriesi ārā svaigā gaisā. Sasodīts, atkal kurpju šņores pa kājām maisās. Blams! Tumšs, bet es gribēju gaismā, atkal lidot brīvā gaisā. Atļauja pacelties bija saņemta! Pacēlos līdz palātai. Palāta - patiesās debesis. Nu un kur man tā vajadzēja nesties. Labāk mirkli būtu vēl uz zemes! Dzīvotu vienkārši – vienkārši dzīvotu. Au! Kas tu tāds? Trkais ķirurgs. Nē? Āaa tad jau es vēl guļu pamodini mani, kad beigsies murgs! Pumpurumpurmupum! Zini tādu dziesmu? Skaļi! Sasodīti skaļa mūzika. Ko? Es neko nedzirdu! Zvanīt? Labi es pazvanīšu. Zvanu... neviens netaisa vaļa durvis. Dzīvoklis pareizais? Nummurs norauts, bet šķiet ka es te kādreiz esmu bijis. Varbūt pat dzīvojis. Ak jā! Šajā sētā bebrs trenkāja bērzu līdz tas izdomāja uzkāpt kaķī, lai nenoķer. Kaķim tomēr stipras saknes un deviņas dzīvības. Zvans.. grrrr!! Atveriet... grrrrrrrrrrrrr!! Nu beidzot sen jau bija laiks…
Grrrrrrrrrrrrrrrrr! Labrīt! Ļauj man pagulēt vēl mirkli! Nemodini mani nereālajam.
(04.07.2005) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
