|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kādam | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pat nezinu ar ko sākt...
Ar banālo, sāpīgo??
(Laikam jau jā!)
Pēkšņi viss aizmirsies, ko gribēju teikt,
Tas kā dēļ kamols kaklā sēž.
Nespēju es to izraudāt.
Es vēlos sev ko pajautāt.
Kāpēc es to gribu?
Kāpēc tā dēļ ciešu?
Bij iespēja viena man dota,
Bet tika tā vienaldzīgi izmantota.
Liku sāpes tev dziļas ciest, un noslēgties sevī.
Sāpināju Tevi, jo muļķe biju,
Ar mīļmeitiņas reputāciju.
Vēlāk otru cerību tu man vēl devi,
Tomēr nespēju mainīt es sevi.
Arī toreiz nekas vairs neturpinājās.
Tikai kādā sirsniņā sāpe iemitinājās...
Tagad ir cita..
Es skatos ar tukšu skatienu uz tevi
Un redzu- savas jūtas tu tomēr pārdevi..
Dažreiz es iztēlojos kā satiekamies mēs,
Es apķeros tev ap kaklu.
Un runās par visu kliedējamies.
Izsāpam , aizmirstam kopā.
Bet tā ir tikai muļķa fantāzija
Dzīve nav ilūzija.
Tāpēc lieku uz papīra visu
Un cenšos aizmirst tevi.
Tā būs vieglāk tālāk dzīvot,
Paldies par to, ko man devi...
(04.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2681
Kopā:7591334
|
| |
| |
|
Autori
