|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kādam | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pat nezinu ar ko sākt...
Ar banālo, sāpīgo??
(Laikam jau jā!)
Pēkšņi viss aizmirsies, ko gribēju teikt,
Tas kā dēļ kamols kaklā sēž.
Nespēju es to izraudāt.
Es vēlos sev ko pajautāt.
Kāpēc es to gribu?
Kāpēc tā dēļ ciešu?
Bij iespēja viena man dota,
Bet tika tā vienaldzīgi izmantota.
Liku sāpes tev dziļas ciest, un noslēgties sevī.
Sāpināju Tevi, jo muļķe biju,
Ar mīļmeitiņas reputāciju.
Vēlāk otru cerību tu man vēl devi,
Tomēr nespēju mainīt es sevi.
Arī toreiz nekas vairs neturpinājās.
Tikai kādā sirsniņā sāpe iemitinājās...
Tagad ir cita..
Es skatos ar tukšu skatienu uz tevi
Un redzu- savas jūtas tu tomēr pārdevi..
Dažreiz es iztēlojos kā satiekamies mēs,
Es apķeros tev ap kaklu.
Un runās par visu kliedējamies.
Izsāpam , aizmirstam kopā.
Bet tā ir tikai muļķa fantāzija
Dzīve nav ilūzija.
Tāpēc lieku uz papīra visu
Un cenšos aizmirst tevi.
Tā būs vieglāk tālāk dzīvot,
Paldies par to, ko man devi...
(04.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1118
Kopā:6587002
|
| |
| |
|
Autori
