|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Galvenais | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Galvenais, ka jūs varat bez manis –
Pēc trīsgadīgas izaugsmes tas priecē.
Es varu pateikt – iešu bišķi sānis
Un atmiņas kā rupja maize priecē.
Es nepazīstu vairāk jūsu sirdi.
Vai vispār kādreiz esmu pazinusi?
Es atzīstos – man problēmas ar dzirdi.
(Paldies par spēju – esmu atzinusies)
Paldies tev Dievs par manu eksistenci!
Vai kādreiz tu man pateiksies par savu?!
Es izraku caur sūdiem kompetenci,
Es protu būt ne tik par tavu avu.
Tad klausās veči – rūgtais mēdz būt salds
Un cilvēkiem ir spēja pārciest visu,
Jo depresijas – jūsu saldais malds.
...Un kaut kur tālu tautas svētki dzisa.
(13.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1122
Kopā:6587006
|
| |
| |
|
Autori
