|
|
|
|
|
|
|
| | Lai nesadegtu | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar skatu nākotnē,
Ar pagājības rētām sirdī,
Ar apklusušu saucienu,
Kas mani mūždien tirdī
Es klausos vējā, skumstu,
Jo reiz par vētru pārtapt nevarēju.
Tad nāca Pērkons, tērpjot mani smagās bruņās,
Lai varu smejot ielekt ugunskuros
Un nesadegt par pelniem,
Kas dažreiz, vēja nesti,
Sniegu zaimo traipiem melniem.
Es klusēju,
Jo runāt būtu lieki,
Bet kliegt vairs nespēju aiz liela prieka.
Smagums, kas mani visos laikos
Pie zemes saistījis, nu izbalējis
Un manai domai spārnus atraisījis.
Nu varu līksmot, nu varu lidot droši,
Kurp dodos es, skan taures uzvaroši! (15.07.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1974
Kopā:6416284
|
|
|
|