|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par nākotni | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ja man būtu spārni,
Es būtu kā eņģelis –
Es spētu pieklauvēt
Taviem plakstiņiem
Ar maigu rokas kustību
Es aiztrauktu vientulību.
Ar acu uzmetienu
Zelta puteklīši birtu.
Es varētu pacelt mūs abus,
Mēs aizlidotu
Pār mākoņu zeltītām galvām,
Pār zilajām upēm un lejām.
Man pieder spārni vien sapņos,
Bet reāli esmu vien cilvēks
Viens no lielās pelēkās masas,
No tiem, kuri parasti nepaceļas.
Man spārni vēl neizplesti –
Tie sirds kambaros dus.
Bet reiz es tos izpletīšu,
Mēs aizlidosim.
(18.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
