|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Triloģija | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es sastapu tevi pusnaktī...
Sastapu un iemīlējos...
Iemīlējos tik neprātīgi...
Apstājās laiks, apklusa telpa...
Biji tikai tu un es...
Es biju laimīgs...
Un tu? Tu paskatījies uz mani, tad pagriezies un aizgāji...
Aizgāji turp, kur mākoņi ar zemi saiet kopā...
Tur, kur manas jūtas vairs nesniedzas...
Tu aizgāji... Un nepagriezies... Pat lai pasmaidītu...
Tev bija vienalga-tu biji laimīga...
Bet es? Es esmu tikai cilvēks... Tikai cilvēks ar jūtām... Ar jūtām un sāpēm... Un citi man saka:”Tev sāp... Tatad esi dzīvs!” Un es atbildu-jā, esmu dzīvs, bet kas par to? Kas par to, ka dzīvoju, ja nespēju smaidīt, ja nespēju uzsmaidīt cilvēkam, kuru mīlu... Cilvēkam, kuru mīlu ar visu savu sirdi... Cilvēkam, kuram rakstu šo dzejoli... Cilvēkam, kuram ir vienalga... Cilvēkam, kurš pagriezās un aizgāja... ;(
Viņa aizgāja... Viņa aizgāja un smaidīja... Un es teicu-laiks arī man pasmaidīt... un es sāku smaidīt... smaidīju, smaidīju, smaidīju... sapratu, ka nav jēgas smaidīt... neviens tāpat neskatījās... es smaidīju pats sev-es meloju pats sev... Es miru pats sevī... Par vēlu domāt-es jau biju nomiris... Kaps jau bija izrakts-arī kapa plāksnīte bija atrasta... Un uz plāksnītes bija rakstīts:”Aigars Zvanītājs, dzimis-1988. gada 12. februārī-miršanas diena nezināma...” un apakšā maziem burtiņiem rakstīts(es prasīju, lai iegravē):”Ilūzija neprasa neko-tā paņem visu!!!”
(19.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1136
Kopā:6587020
|
| |
| |
|
Autori
