|
|
 |
|
|
|
|
| | Labējība | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un cenšas būt tik noderīgs,
Šis būs tik ļoti vieds,
Ka izstāstīs jebko, kas stindz,
Lai tikai līdzēt prieks.
Ir lepns, vienmēr palīdzīgs,
Tas pamatā ir siets –
Ja tu kautkamā nezinīgs,
Šis atklāsmes tev sniedz.
Jo liels par visām varītēm
Skrien muti dzesināt;
Jo mazs, kad nevar “palīdzēt”,
Ja nav ko ļurināt.
Kaut solidaritāte šī,
Kaut vēlmes palīdzēt –
Ne visu vajag izstāstīt,
Bet reizēm paklusēt.
Var labums bieži pārprasts būt,
Par to nav jābrīnās –
Pat tad, kad reizēm roku sniegt,
Var būt, lai pats kuļās!
Reizēm ir labi ļaut cilvēkam pašam cīnīties, “nepalīdzot”. Un nejau tik par to šeit rakstīts.
10.09.2003 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|