|
|
 |
|
|
|
|
| | Greizā deja | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs reizēm pārprotam tā sevi,
Tik parasti, kā vienmēr darīts tas.
Mums rozā brilles rāda citu velvi,
No malas kāds tik noskatās.
Ir jāsaprot šī mūsu kļūda,
Par tādu vismaz izskatās,
Ka ja nav pirmā brīža zibšņa,
Uz kā viss tālāk dibinās?
Ja nav, kas vienotu, kā dēļus
Kā dēļus vieno sanaglas,
Uz kā tad turēsi tu jumtu,
Ja brukt var viss kā pakulas.
Mēs pārprotam šīs skaistās sejas
Tik parasti, kā vienmēr darīts tas,
Es protu vēl šīs greizās dejas,
Tik kā tur kājas sapinās…
Un es ar mācītāja lomā,
Pat smiekli pašam sanāk man.
Pie manis manā dzīves skolā
Nu šajā laukā starpbrīds skan.
21.09.2003 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|