|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | It kā pats no sevis | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No viena acu skatiens kāds,
No cita vārdu krājums;
Ir pašsaprotams lietotājs,
Kas šādas vielas ņēmies.
No kāda gaita pieņemta -
Kāds cits ir piemērs bijis,
Kā līgoties, vai staltam iet,
Vai kuprī pasniegt sevis.
No cita attieksmes, kas rūc
It visur dzīvē, pašprotot,
Kā nicināt vai gaisā celt,
Vai arī sevi maldinot.
No cita dzīves uzskati,
Kā pareizi vai slikti;
Par karaļiem vai pakalpiem
Tad vēlamies kļūt dikti.
Mēs skrienam kāri ievilkt to,
Kas citos pieņemamais,
Un sevī reizēm domājam,
Ka esam savā dabā.
Arī tu esi ko no kāda aizņēmies. Un nebūt tas nav slikti. Kā teica mūsu draugs “Mēs visi esam kastītes un vācelītes” vai kā līdzīgi. Tā ir cilvēka daba. Ir tik interesanti to pavērot. Kā citi mainās citu iespaidā. Niansēs, kas tiem tā patīk. Gribās smaidīt, to redzot.
07.10.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1254
Kopā:7153036
|
| |
| |
|
Autori
