|
|
 |
|
|
|
|
| | Lūdzu kliedz!!! | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es dzīvoju tukšu dzīvi.
Tad nobijos no tukšuma,
Nobijos no klusuma
Un kliedzu.
Uz mirkli sev brīvību sniedzu.
Jo apnikusi anarhija.
Jo apnikusi sevis parodija.
Lūdzu kliedz ar mani!!!
Līdz ar pēdējām atbalsīm
Pazudīs kliedziens.
Un tad...
Tad tukšums...
Spīdzinošais klusums.
Tāpēc lūdzu kliedz ar mani!
Tad kliegsim tik skaļi,
Lai sadzird ikviens,
Kam dziļš bijis dzīvības miegs.
Lūdzu kliedz ar mani!
Tu ar savām brūnām acīm
Ieskaties manā izmisušajā sejā
Un turpini griezties savā sapņainajā dejā,
Tikai nočuksti-
Viss būs labi...
Kaut zini tas nelīdzēs. (28.07.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1419
Kopā:6849945
|
|
|
|