|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par mums | Autors - Eižens Robērs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
izdiluši lauki un
kukažiņa pansionātā
nāves pusdzīva velk kājas
un saukā pazudušās dvēseles
ceļi dubļos līdz ausīm un
saulītei melna nakts
veļi saūjinās klusi (apsaukdami vilkus un pūces)
līdz mēness velk uz rīta pusi
gājas aizklīdušas neceļos
un nav neviena kas Latvijai celtos
uz aci nomērām soļus desmit
un šaujam no nepielādētām bisēm
veselu kārtu sairušu skrošu
tu neprasi vairs
kad zem rožu krūma
beigsies tava dzīve drūmā
vien saļimsti no paša rokas
skaidrodams ka nesokas
slapa smilte beras uz mūžīgās zāles
(kas kapos un ceļmalās aug)
un spīdalas vainadziņš dziļjūras kapā
(mācītājs beidzamos vārdus saka)
un pret vakara tumsu
kāds noķer sniegpārslu mulsu
(29.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
