|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar tevi | | Komentāri (17)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nedaudz man pietrūkst,
Lietus asaras acīs sūrst.
Jūtos nedaudz lieks,
Jo man dzīvē tikai prieks.
Paskatos uz mēnestiņu,
Saules tumšo asariņu,
Nespēju es skumīgs būt,
Bet neērti arī priecīgam kļūt.
Šodien kalns ir pārkāpjams,
Un dzīves ceļš vēl tikai lejams,
Un lai kādus akmeņus mestu jūrā,
Tikai tevi varu redzēt savā dzīves pūrā.
(01.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1714
Kopā:6418067
|
| |
| |
|
Autori
