|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie Tevis | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es vēlos Tavu roku skavās paslēpties,
Tavā elpā un sirdspukstos klausīties,
Un neiet vairs nekad nekur,
Vien palikt tur, kur Tavas rokas mani tur.
Tev piekļauties, pie Tevis turēties,
No pasaules pavisam prom aizgriezties.
Pastiep rokas! Apskauj mani, lūdzu!
Lai es tikai Tavas rokas jūtu.
Pacel mani un sev līdzi nes,
Prom no aukstās, ļaunās pasaules.
(04.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
varbūt (viesis) (06.09.2018, 11:01)Ezis atvēra plaukstu un nožēloja.Tajā ielaidās bezdelīga ligzdu lipināt.Stipri vēlāk izšķīlās rudens saules stari,Bet ezis jau bija aizgājis.vāvijs (27.08.2018, 00:39)Viss jau joprojām ir forši, tikai neaktīvi. Es brīnos, ka kāds šo vairs lieto. Bet ļoti labi, man prieks. Nebiju te spērusi kāju divus gadus, pati savus brīnumus palasīt ienācu. Interesantāk...FAETONS (16.07.2018, 09:12)Sen neesmu te bijis, palasīju pirmajā lapā redzamos pantiņus, bet dzejas kvalitāti gribētos redzēt labāku,to neuzlabo ne atļauja ne liegums to komentēt arī nereģistrētajiem lasītājiem. Pārsvarā...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
