|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar slidām dzīvē | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tur maziņā, tai bij tik maz,
Bet braša, jūsmās trauca,
Uz ledus slidinājās tā?
Nē, vairāk šī gan krita.
Tai bij tik pāris gadiņi,
Šī knapi tipināja,
Bet tas tai netraucēja kāpt
Uz slidām, klupināties.
Un mazā nokrīt, raudās tā?
Vai lūpa uzmetīsies?
Nē, smiedamās šī pieceļas
Un atkal skrien uz priekšu!
Ko varu no tās mācīties,
Kaut to, ka neveiksmītes,
Kā uztveru tās, tā ar būs,
Tas viss ir mūsu galvās.
Bet, protams, katra dzīve ir
Tik paša, spriest jau viegli,
Bet kā to elpot iesācis,
Tad mainīt ko ir traki.
Un aizslido maziņā dzīvē, slidas atstājot kājās.
Mēs uzskatām, ka kaut kas ir problēma. Tā problēma ir mūsos, tajā, kā uz to skatāmies. Viss atkarīgs no mūsu attieksmes. Ja visu uztver nesāpīgāk, ir vieglāk pārvarēt grūtības. Bet tie atkal ir tikai vārdi, reāli viss ir grūtāk. Uz šo pašu kritienu uz ledus var paskatīties dažādi. Vienā gadījumā bērns nekad vairs netuvosies ledum aiz sāpīgas uztveres, otrajā - tas iemācīsies slidot un būs par vienu prieku viņa dzīvē vairāk.
16.02.2004
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
