|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es | Autors - Asinslāse
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es spēlējos ar varavīksni,
Es spēlējos ar mākoņiem,
Ar vēja zirgiem jāju līksmi
Un skatos pāri debešiem.
Es saujā zelta zvaigznes lasu,
Kā garāmejot saulei prasu –
Kur atrast izžuvušo rasu?
Brienu caur sakarsušas lavas masu.
Ar vēja zirgu vēja aulekšos
Es pāri meness ragam palecos,
Aiz mēness asā raga gala aizķeros,
Tam sejā skaļi kliedzu – Padodos!
Varbūt, ka cilvēkbērns es esmu,
Kā lauma prieka starus nesu,
Kā asara noritu pār plecu,
Un raudu, jo nezinu, kas es esmu.
(07.09.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1047
Kopā:6136444
|
| |
| |
|
Autori
