|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lollītes grēksūdze. Incests | | Komentāri (28)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
1. daļa
Ceru, ka Freidam vieglas smiltis. Lai varētu kapā kūleni apmest. Tas sākās ar sapni. Sapnī es elpoju palagos. Ziniet, pārdzīvoju smaržu. Tik tuvu un reizē tālu. Viss...pagājis. Beidzās. Mēs beidzām. Ar aizkosta taura kliedzienu. Tad nu nekas cits neatlika kā izmisīgi pieķerties palagiem, lai palēninātu neapturamo, lai aizturētu zūdošo. Bauda kā krokodils lēni, smagnēji, bet reizē graciozi ieslīdēja pa glumo, mitro eju atpakaļ tumšajos ūdeņos. Tēvocis aizmiga. Bet es pamodos ar sutīgajā kājstarpē iespiestu plaukstu.
2. daļa
Šovakar es viņam piezvanīju. Neko neteicu. Mirkli klausījos viņa balsī, ieelpā un izelpā. Tad noliku klausuli. Lai gan bija vēl agrs, devos uz gultu. Jā, uz gultu. Izģērbos un ļāvos. Sapnim. Nemanāmi, kā ēna ieslīdēju auļojošu mustangu barā. Tveicīgi, mikli un spīdīgi mēs kopā brāzāmies uz krauju un lēcām lejā. Brīvajā kritienā es aptvēru viņa gurnus ar kājām un turēju. Man ir krampis. Viņš aizmiga manī. Krokodils regresēja līdz olas stadijai, un es pārsteigta pamodos. Kā nule izšķīlusies.
3. daļa
Viņš atnāca ciemos. Visi viņu mīl. Tādu glītu, koptu un izdarīgu. Viņš ir skaistākais no brāļiem. To atzīst pat māte. Nez', kādēļ tad viņa guļ ar manu tēvu? Kamēr vecajie rija, mēs paņēmām vīnu un nolīdām manā istabā. Runājām par mākslu un piedzērāmies. Es viņu noskūpstīju. Skūpstam ar manu dzērumu nebija nekāda sakara. Viņš izlikās, ka tā neesmu es, tomēr viņa lūpas bija uzstājīgas un mēle- kustīgāka par sirdi. Viņa falls bija piebriedis un smaržīgs. Es viņu aizrāvu sev līdzi uz krauju, no kuras atpakaļceļa nav. Bērīti manu.
4. daļa
Kad strupceļš min uz papēžiem, atliek tikai skriet uz priekšu. Ir lietas, kuras nevar padarīt par nebijušām. Vai negribētām.
-Ak Dievs!
-Liec nu Dievu mierā, uz šito viņš pievēra acis.
Es nokāpu no viņa un apģērbos. Viņš skatījās uz mani acīm platām kā apakštasītes.
-Būs jau...tu...Tu taču tā negribēji...
-Gribēju. Un iesūdzi mani. Dievam. Viņš vienīgais var mani tiesāt.
(09.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1086
Kopā:6555964
|
| |
| |
|
Autori
