|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Epilogs | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tā ir tava ēna,
Kas mēnessgaismā manos logos dej?
Vai tās bij’ tavas rokas,
Kas žņaudza manu kaklu,
Kad klusi lūdzos- neaizej!?
Bet neklausījies tu,
Kliedza skaļāk arvien tavi vārdi,
Ka tev vairs mani nevajag.
Tavas klavieres pazuda,
Man spēlēja tik jumtu skārdi.
Tu mani pameti,
Tu dāvāji man lēnu nāvi.
Lūk, šis ir epilogs,
Lai noladēta ir tā diena,
Kad pirmoreiz tu mani skāvi!
(14.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
