|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Epilogs | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tā ir tava ēna,
Kas mēnessgaismā manos logos dej?
Vai tās bij’ tavas rokas,
Kas žņaudza manu kaklu,
Kad klusi lūdzos- neaizej!?
Bet neklausījies tu,
Kliedza skaļāk arvien tavi vārdi,
Ka tev vairs mani nevajag.
Tavas klavieres pazuda,
Man spēlēja tik jumtu skārdi.
Tu mani pameti,
Tu dāvāji man lēnu nāvi.
Lūk, šis ir epilogs,
Lai noladēta ir tā diena,
Kad pirmoreiz tu mani skāvi!
(14.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
