|
|
|
|
|
|
|
| | Oranži | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Oranži izsalkušas pilsētas laternas
Siekalojas virs pelēkā trotuāra
Ar kaķiem sasaucas klīdušas dvēseles
Un tumsa alkst siltu roku
Solis seko kārtīgi solim
Un aiz stūra tu sastapsi vēl citu
Kādam lācim attālos mežos
Dāvā koka lapotne patvērumu
Pelēkā lietū mirkst līdzīgi mūri
Un sirds smokot tver malkiem gaisu
Kādā dzimtenes nostūrī
Klīst stirnas caur nomaļu mežu
Pilsēta, nākotnes solījums tukšs
Kur logu rūtis slēpj bezcerību un vergus
Šalc ozols pirms negaisa laukā
Tas nebaidās, tikai papleš drošāk zarus
(Tā stāvēt es mācos
Kā ozols vien stāvēt māk
Tā dzīvot es mācos
Kā vējš tikai dzīvot māk) (11.09.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1437
Kopā:6134027
|
|
|
|