|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā nabags sarāvies saulē | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā nabags sarāvies saulē
viņš skaitīja grašus.
Nedaudz nobružāti
tie griezās viņa pirkstos
un saskaitīti
saules apātiskie stari
triecās viņa mugurā.
Kā nodevēji.
Bet viņš nejuta.
Cipariem nav emociju.
Tie prot tikai mīlēt.
Jo tas ir vienīgais,
kas nav emocijas,
kas nav saule.
Šis vārds tik nobružāts
kā graši.
Līda caur sirdi.
Tāla patiesība
iezagās zem nolaistajām
skropstām.
Kā ubags sarāvies saulē
viņš skaitīja
savus mirkļus
baidīdamies
kaut vienu pazaudēt.
Nepaspēt.
(25.09.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
