|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Evolūcija (literatūras kritiķiem) | | Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīres sākušās rupučiem –
Pievesta svaiga miesa
Viens norauj ausi,
Otrs izsūc aci,
Cits nokož mēli
Bet rupucis, Galvenais
Gar iekšām slienājas
Viņam – lūdzu – sirdi!
Ar naga skalpeli
Uzplēsis krūtis,
Acīm aizmiglotām, transā…
Bet miesai pēkšņi
Uzaug bruņas,
To uzņem (bruņ-)rupuču ložā
Bez ausīm, acīm un mēles
Savējais
Asiņo
21.09.2005
(30.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
