|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Noglāsti manu seju | | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
noglāsti manu seju
maigi kā pieskaras vējš
noskūpsti manas lūpas
nevaicā man vairs neko
tagad es negribu domāt
vēlos vienīgi just
tikai dvēseles runā
mulsums kad pārņēmis mūs
tuvums tavs mazliet vēl biedē
kautra un nedroša es
kaislības burvīgais saldums
mirklis aiz pasaules
pieskāriens satrauc tik spēji
augumam nodrebēt liek
aizveru acis un jūtu
neprāts mūs debesīs nes
(04.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
