|
|
|
|
|
|
|
| | Noglāsti manu seju | | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
noglāsti manu seju
maigi kā pieskaras vējš
noskūpsti manas lūpas
nevaicā man vairs neko
tagad es negribu domāt
vēlos vienīgi just
tikai dvēseles runā
mulsums kad pārņēmis mūs
tuvums tavs mazliet vēl biedē
kautra un nedroša es
kaislības burvīgais saldums
mirklis aiz pasaules
pieskāriens satrauc tik spēji
augumam nodrebēt liek
aizveru acis un jūtu
neprāts mūs debesīs nes (04.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1268
Kopā:6132145
|
|
|
|