|
|
|
|
|
|
|
| | Vienaldzības miers sūrst | | Komentāri (12) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skumjas klīst acīs un šūnās,
Laiks iet, velkas un skrien
Man atliek vilkties pakaļ
Es skrienu pakaļ tramvajam,
Kāpēc? Es nezinu, bet daru
Stulbi-mehānisms vada,
Bet sirds klusē
Tik tupi, tik skumji
Tik bezgalīgi neizsakāmi
Neizteiksme slēpj sāpi?
Nē ,vienaldzība mieru, kas ir..
Kas ir manī,
Zudusī mana dvēsele
Norakta manas māsas smilšukastē
Vai man iet meklēt? Rakņāties?
Nav vajadzība ,jo skumjas
Nosaka man pie stila nedarīt to,
Es neiešu, es neuzzināšu
Varbūt tā labāk, bet varbūt (18.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2570
Kopā:6429668
|
|
|
|