|
|
|
|
|
|
|
| | Vienaldzības miers sūrst | | Komentāri (12) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Skumjas klīst acīs un šūnās,
Laiks iet, velkas un skrien
Man atliek vilkties pakaļ
Es skrienu pakaļ tramvajam,
Kāpēc? Es nezinu, bet daru
Stulbi-mehānisms vada,
Bet sirds klusē
Tik tupi, tik skumji
Tik bezgalīgi neizsakāmi
Neizteiksme slēpj sāpi?
Nē ,vienaldzība mieru, kas ir..
Kas ir manī,
Zudusī mana dvēsele
Norakta manas māsas smilšukastē
Vai man iet meklēt? Rakņāties?
Nav vajadzība ,jo skumjas
Nosaka man pie stila nedarīt to,
Es neiešu, es neuzzināšu
Varbūt tā labāk, bet varbūt (18.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|