|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzības miers sūrst | | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skumjas klīst acīs un šūnās,
Laiks iet, velkas un skrien
Man atliek vilkties pakaļ
Es skrienu pakaļ tramvajam,
Kāpēc? Es nezinu, bet daru
Stulbi-mehānisms vada,
Bet sirds klusē
Tik tupi, tik skumji
Tik bezgalīgi neizsakāmi
Neizteiksme slēpj sāpi?
Nē ,vienaldzība mieru, kas ir..
Kas ir manī,
Zudusī mana dvēsele
Norakta manas māsas smilšukastē
Vai man iet meklēt? Rakņāties?
Nav vajadzība ,jo skumjas
Nosaka man pie stila nedarīt to,
Es neiešu, es neuzzināšu
Varbūt tā labāk, bet varbūt
(18.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
