|
|
|
|
|
|
|
| | Eņģelis | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es satiku eņģeli,
Par to es esmu drošs.
Viņas smaids bij’ kā zvaigznes,
Tik spožs!
Bet es zaudēju viņu,
Starp debesīm smaidot.
Un tas tikai tāpēc,
Ka nemācēju lidot...
Tu skatījies acīs man
Un redzēji, kā skaistums Tavs,
Mums visapkārt skan!
Un brīžos,
Kad satvēru tavu plaukstu,
Es varēju pacelties spārnos,
Augstu augstu...
Un nebij’ nevienu brīdi,
Domas par to,
Ka tikai atmiņās jutīsim piedzīvoto.
Jo būdami debesīs, nedomājām,
Ka viss tas aizies līdz pat beigām.
Un tagad – atmiņās,
Katru pieskārienu tev skaitu,
Sapnī runājam,
Par debesīm stāstu.
Es redzu tagad tavu seju it visur,
Un es nezinu ko man darīt,
Jo mēs nebūsim kopā,
Ne rīt, ne parīt...
Bet tu noteikti biji eņģelis!
Vēl joprojām,
Katru nakti zvaigznēs,
Redzu tavu smaidu.
Un zini? –
Katru nakti kā sajucis
Es smaidu tev pretī.
Un to,
Kas nekad vairs nespīdēs,
Es vēl joprojām gaidu... (19.10.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1989
Kopā:6435417
|
|
|
|