|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sex un lielpilsēta | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iesaku šo rakstu izlasīt cilvēkiem, kuri domā par savām attiecībām un ne tikai tiem. “Sex un lielpilsēta” reāli interesanti, ne?
Ar ko mūsdienās var bieži sastapties. Modernā cilvēka īpašības: kaudze sieviešu, kārtīgs aprēķins, non morāle, jo mazāk sirdsapziņas, jo vieglāk dzīvot, vieglāk apkalpot savu egoismu. Skaiti, katrs dzīvo priekš sevis.
Šoreiz varētu pievērsties poligāmajam sexam un brīvajām attiecībām.
Mūsdienās par savu dzīves modeli bieži vien cilvēki pieņem brīvās attiecības. Tas ir – es guļu ar vienu ar citu, ar daudziem reizē. Satiekos reizi nedēļā vai biežāk, lai labi pavadītu laiku – uz nakti un no rīta katram savs ceļš. Izskatās jau tas viss ļoti vienkārši un skaisti – nekādas īpašas uzmanības nav jāvelta šādām attiecībām šodienas modernajam cilvēka stereotipam, kurš tā jau knapi paspēj visu padarīt. Darbs, haltūras, mūžīgā steiga – visu paspēt, sapelnīt vairāk naudas, turēt imidžu sabiedrībā, veltot savu laiku visādiem pasākumiem, kas ceļ tavu slavu. Šis steigas pārņemtais dzīvesveids ir topā. Bez maz jau sanāk, ka tu neesi vairs tīri normāls, ja vakaru pavadi atpūtā pie televizora, tad tev nav apgriezienu. Tāpat ir arī ar nopietnām attiecībām. Jo īpaši jauniešu, bet ne tikai to vien vidū ir izplatīts uzskats, ka tas ir izsmiekls, būt kopā ar kādu vienu sievieti, palaižot garām tik daudz iespējas. Un tad vēl šitie pienākumi, izniekotais laiks, līdzekļi. Par ko gan tas varētu vēstīt? Šī masveida atteikšanās no nopietnām attiecībām.
Patstāvīgie pētījumi pierāda, ka arvien vairāk cilvēku pieņem brīvās attiecības. Tās ir vienkāršāk. Ja agrāk sievietes vīriešus nosodīja par šādu attieksmi pret dzīvi, jo sieviešu tad ar tādiem uzskatiem nebija, tad tagad jau tādu savairojies ka biezs. Uz katra stūra var satikt kādu, kura ar tevi pārgulēs labākajā gadījumā tādēļ, ka tu viņai patīc, bet sliktākajā tādēļ, ka viņa sagribēja pamēģināt, kāds tu gultā. Agrāk mēs tādas saucām par palaistuvēm, bet tagad – bieži vien dzirdams – normāla beibe, tu viņu dabūsi pirmajā vakarā. Ideāli, kas tad vēl labāks par to, ka neielikt nekādas piepūles un nogrūsties ar sievieti pirmajā vakarā. Un kādēļ viņas tādas palikušas? Lielākā daļa atbild, ka ja vīrieši tā varot, tad kādēļ viņa tā nevarot? Un cik reizes viņa esot izmantota un pārdzīvojusi par to, tad labāk viņa arī dara tāpat un nekādu ciešanu – bauda ko var baudīt. Tik elementāri. Un tādu sieviešu tagad ir daudz.
Daudzi vīrieši tā arī dara ar sievietēm – sapazīstās klubā, noceļ, aizved uz mājām vai vēl labāk – mašīnā padara savu darbu un paņemot telefonu “viss čau!”. Pēc vienas pārgulēšanas vairs nezvana. Viņš no rīta saka “es piezvanīšu kaut kad”, padomājot, kad nākošo salīmēs, bet viņa visdrīzāk padomās “tik pat jau nezvanīs, bet nakts jau tīri neko”. Tas viss izskatās nedaudz skumji, ja tajā visā iedziļinās. Varam paanalizēt, kādēļ tā notiek un kādas no tā visa sekas.
“Rūpnieciskā sexa” pamats. Parasti šādu attiecību modeli izvēlās cilvēki, kuri izvairās no atbildības, respektīvi ir bezatbildīgi. Viņi baidās no saistībām, no jūtām, jo tās padara arī atkarīgus. Baidās arī no ciešanām, ja kādu reizi ir apdedzinājušies ar jūtām. Pastāvīgas attiecības prasa zināmus upurus kā to pašu laiku, ateikšanos no zināmām lietām, kompromisus u.t.t. Tas daudziem nepatīk, ja nākas ko ziedot. Mūsdienās – visu man, tik man, neko nedodot pretī – tas ir normāli. Ne normāli, bet nerakstīts izdzīvošanas un uzdzīvošanas likums. Piekrītu, ka vienas nopietnas attiecības ir grūtāk uzturēt nekā 5 brīvās attiecības. Bet rezultāts ir kāds?
Bieži gadās sastapties ar visi jautriem onkulīšim uz gadiem 50, kuri ir vieni. Bet it kā dzīvo šo moderno, tik spico dzīvi. Tik dzirdams, šonakt viņš bijis pie vienas, aizvakar pie otras, bet šonakt ies pie citas. Tas taču ir tik apbrīnojami, padomās kāds līdzdomātājs. Bet pavērojot šos cilvēkus, redzams, ka viņi pamatīgi cieš no tā, ka ir vieni. Jo Katra cilvēka pamatā ir tieksme pēc harmonijas, pēc vienotības, pēc stabilitātes. Bet mēs izvēlamies dzīvot pēc noteiktiem principiem, kas it kā atvieg-lo mūsu dzīvi, radot pamatīgas problēmas nākotnei. Tikai to reti kurš saprot. Dzīvojot gadījuma sakaru dzīvi uz brīvo attiecību bāzes, mēs mācam sevi neiemīlēties, nepieķerties citiem. Sanāk nocietināt savas jūtas. Tāda ir psiholoģiskā aizsargreakcija. Skumji, ka paliek neiespējami sevi ieraudzīt mīlošu kādu citu cilvēku. Cilvēks vairs nav spējīgs iemīlēties, jo ir “mācījis” sevi tā nedarīt. To var salīdzināt ar mazu bērnu spēli ar uguni – nezini, kāds būs galarezultāts, kā viss beigsies. Daudzi spēlē lielos, nesaprotot ko dara.
Tad arī uzrodas tādas ģimenes, kas apprecas, izšķiras, jo sanāk, ka nekas nesanāk.
Katrā gadījumā ieteicams cilvēkiem, kas izvēlas brīvās attiecības, piedomāt pie tām, lai nesanāktu notrulināt savas jūtas.
Viens negatīvais piemērs varētu būt tāds, ka vīrietis piezvana vakarā sievietei, pasauc to uz pašām nakts stundām. Saista tos absolūti un tikai izskats parasti. Notiek rūpnieciskais sex: vīrietis bez nekāda īpašā uzbudinājuma kā dzerot tēju, ar mokām nobeidz un bez nekādām emocijām aizmieg. Arī sieviete nosmēķē savu cigareti un aizmieg. Rīt no rīta kā divi paziņas atvadās. Reāls piemērs kā maitāt savu uztveri.
Otrs jau nedaudz labāks piemērs, bet arī ne labākais ir, kad cilvēks ir pieradis pie poligāmijas, bet ir savādāka attieksme pret otru cilvēku. Viņš it kā guļ ar vienu, ar otru, bet kad viņš atrodas ar to gultā, viņš tiešām izjūt ko līdzīgu mīlestībai. Viņš spēj šo cilvēku apbrīnot, izjust nevis vienkārši prasti nobeigt un apgriezties uz otriem sāniem. Tur jau ir kaut kāda abpusēja cieņa un izpratne pēc kuras nākamajā dienā nesekos “cik foršī es viņu izdr…”. Ir tomēr atšķirības starp šiem diviem attiecību modeļiem, kaut abus saucam par brīvajām attiecībām. Lai gan abi normālu, kaut cik inteliģentu cilvēku noved līdz nostaļģijai un absurdam. Tādas nu ir šīs brīvās attiecības.
Bet vēlreiz atkārtošu, ka izvēle uz brīvajām attiecībām ne vienmēr ir izvēle. Tas var būt arī padošanās. Vienkārši bieži gadās, ka cilvēks izvēlas brīvās attiecības, jo nespēj uzturēt normālas attiecības. Nemāk uzturēt tās. Tā ir psiholoģiska problēma ar kādu cilvēki mēdz griezties pie psihologa. Jautājums, kādēļ tas vajadzīgs? Bet katrs normāls cilvēks taču kādreiz nodibina ģimeni, grib iegūt stabilitāti. Un vēlreiz atkārtoju - Katra cilvēka pamatā ir tieksme pēc harmonijas, pēc vienotības, pēc stabilitātes. Tas ir mūsos kā pamatprogramma, kuru katrs mēģina uzlabot, bet cik kuram veicas….
Skumji, ka šīs brīvās attiecības ieņem tik nopietnu pozīciju attiecību plauktiņā. Tas nav labi, jo atspoguļojās visādos aspektos kā mūsu nākotnē tā arī, piemēram, mūsu bērnos, nedod Dievs, piedzimušos bez tēva. Mūsu bērns vērojot šīs attiecības jau pārņem tās par savām un protams, tas atspoguļojas arī attiecībās ar citiem cilvēkiem. Tad reāli tas nozīmē, ka ja mēs arī tādas atbalstam, var iedomāties, kāda būs pasaule pēc paaudzēm divām. Kādas būs attiecības, ne tikai starp vīrieti un sievieti, bet vispārīgi, starp cilvekiem. Jo attiecības un attieksme tiek pārnestas no viena objekta uz citu. Var būt draudzības arī vairs nebūs, ja tādas emocijas un jūtas būs pazaudētas mūsu izlaisto iegribu dēļ. Protams, tas ir nedaudz pārspīlēts, bet ko gan var zināt?
Vienkārši ir vērts padomāt, cik vērtas ir manas attiecības? Vai es nekļūdos? Iesaku.
08.05.2002
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1587
Kopā:6438143
|
| |
| |
|
Autori
