|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nostaļģija | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
… Es eju pa ielu
Auksts, ass rudens gaiss
Vienaldzīgi atsitas man pret seju.
Es neredzu nevienu sev apkārt
Tik nokārtu galvu eju..
Mans solis ir ātrs, bet smags
No kā es bēgu?
Negribas nedz smaidīt, nedz runāt
Tik spēju dusmīgi kurnēt
Sakarsis deg man noraudāts vaigs
Viens mērķis- pamest, nospļauties,
Nozust..
Tik nežēlīgs un pelnos sadrupis šis laiks.
(23.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1167
Kopā:7152949
|
| |
| |
|
Autori
