|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nostaļģija | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
… Es eju pa ielu
Auksts, ass rudens gaiss
Vienaldzīgi atsitas man pret seju.
Es neredzu nevienu sev apkārt
Tik nokārtu galvu eju..
Mans solis ir ātrs, bet smags
No kā es bēgu?
Negribas nedz smaidīt, nedz runāt
Tik spēju dusmīgi kurnēt
Sakarsis deg man noraudāts vaigs
Viens mērķis- pamest, nospļauties,
Nozust..
Tik nežēlīgs un pelnos sadrupis šis laiks.
(23.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1622
Kopā:6426628
|
| |
| |
|
Autori
