|
|
|
|
|
|
|
| | Nostaļģija | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
… Es eju pa ielu
Auksts, ass rudens gaiss
Vienaldzīgi atsitas man pret seju.
Es neredzu nevienu sev apkārt
Tik nokārtu galvu eju..
Mans solis ir ātrs, bet smags
No kā es bēgu?
Negribas nedz smaidīt, nedz runāt
Tik spēju dusmīgi kurnēt
Sakarsis deg man noraudāts vaigs
Viens mērķis- pamest, nospļauties,
Nozust..
Tik nežēlīgs un pelnos sadrupis šis laiks. (23.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1544
Kopā:6132421
|
|
|
|