|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu | Autors - Endželīc
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl reizi izdzīvoju mirkli savā vietā
Ar saviem cilvēkiem
Un pirmo reizi
Manas acis tukšas raugās ugunī
Jo nav acu skata, ko meklēt
Nav apskāviena pēc kā ilgoties
Nav blakām
Man nepietika spēka
Pasaukt tevi
Tas bija pārāk grūti
Bet doma, ka aizbraucu neatvadoties
Mani iznīcina sekundes laikā
Es nedrīkstu tai ļauties
Mans ķermenis meklē
Siltumu un mīļumu
Bet apziņa raida elektrošokus
Neviens no viņiem
Nav tavs cilvēks
Nepieskaries
Nebēdz
Bet taisnība sāp
Mīlestība nogalina
Patiesība ir elementāra
Tev nav jēgas
Mums nav nākotnes
Es tevi mīlu bezgalīgi
Esmu pateicīga par visu, ko devi
Man jādzīvo bez tevis...
Sarunāts- dzīvosim (25.10.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1377
Kopā:7562079
|
| |
| |
|