|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves ceļš | Autors - Marionete
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Prāts ir atslēdzies, jo es kaut kur savā dzīves posmā pazaudēju dzīves jēgu.
Es aizmirsu kas es esmu un kāpēc esmu. Es rīkojos pati pret sevi ,es vienmēr aizvēru acis kad lūkojos dzīvei patiesības acīs.
Es bēgu no dzīves kā pele no kaķa. Paslēpos savā aliņā, ielīdu savā čaulā un pārdzīvoju visu sevī. Es atsitos kā ēzelis pret sienu ar vienām un tām pašām dzīves kļūdām.
Mīlestība, Rūpes, Uztraukums un skumjas pēc kāda?
To es izmetu pret grīdu kā vāzi ar daudziem mīlas ziediem, tā saplīst tūkstoš durstīgos rubīna gabalos.
Tā es saduros katru reiz, kad cenšos vāzi no jauna salīmēt un salikt ar ziediem.
Velti...
Bet vienalga to daru...
Sirds no melu nastas smok, Dvēsele....???
Vai tā maz ir?
Neesmu to jutusi jau sen. Pasaule un vienaldzība to pārvērš par ledu.
Jūtos kā nolietot auto bez vadītāja...
Kas trauc un trauc pa lietainajām ielām un nevar atrast savu pieturvietu, jo tur vai nu ir aizņemts vai palikušas aukstas nejūtīgas atpaliekas.
Man gribas kliegt kā ievainotam briedim.
Man gribas mirt savā asaru un sāpju jūrā.
Es gribu noslīkt pati savā apmātībā un bezizejā!!!
(29.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
