|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Hičkoka motīvs | | Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl nespēju aptvert, ka albatrosi
Manu noknābt gribēja Osi!
Oskaram, vīram, kad gāja viņš zvejot,
Uzbruka putni, gar jūrmalu ejot.
Tie nikni ķērca, ar spārniem sita,
Līdz vīrs mans kā nabags gar zemi krita.
Ar asiem knābjiem tie tēmēja kājās,
Un Oskars knapi atskrēja mājās.
Labi, ka pagalmā dzīvojās kaķi;
Angoras fakšīri nokost var zaķi.
Runči drosmīgi metās kaujā,
Drīz katrs pa putnam turēja saujā.
Tā ir taisnība – kā es te sēdu!
Spārnotie nobijās un paķēra pēdu.
Vēlāk vīrs atzina nāvīgo grēku,
Ar olām viņš vairojis dzimuma spēku.
(28.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1917
Kopā:7553428
|
| |
| |
|
Autori
