|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vardes spārni | Autors - Zora
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nesoli mīlēt mūžīgi!
Ies laiks,
Un tu mani nododsi.
Tas izklausās mazliet muļķīgi-
Kā tu vari mīlēt,
Bet es- apstrīdēt?!
Klibas modeles grācija
Tavos vārdos.
Mani dzīve mācīja,
Tad pārdomās
Un pārmācīs rīt.
Skat, jau sniegpārslas krīt!
Bet tu vēl soli,
Un es neticu baltām rozēm uz galda.
Kaimiņš skumīgi šķūni skalda,
Lai nenosaltu ziemā.
Es aizmirstos pienā.
Varbūt tiešām tu mani mīlēsi
Un nekad, nekad neatdosi...
Un varbūt vardēm izaugs spārni...
(30.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
