|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Motivācija, tās deficīts | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik jocīga ir pasaule. Interesanti ir pavērot tos cilvēkus, kuri sevi apliecina ar spēku. Viņi savādāk nespēj, tad viņi to dara tā. Tāds stāvēs tramvajā un katram, kurš viņam uzgrūdīsies virsū, būs gatavs bezmaz sasist ģīmi. Pilns negatīvisma. Vienīgā sfēra dzīve, kur viņš sevi pierāda ir kāda fiziska ietekmēšana, pierādīšana, nodarot kādam pāri. Destruktīvi.
Cilvēks nemāk darīt labu. Bet, darot labu, cilvēks tik labi jūtas, ceļ savu pašapziņu pozitīvā līmenī. Bet tādi cilvēki acīmredzot ir uzauguši tādā sabiedrībā, kur savādāk nevar. Man žēl ir viņus, bet žēl ir arī tos, kuri cieš dēļ tādiem. Un jo sliktāk - tagad ir jaunā mode, būt tādiem. Tagad katrs otrais ir pilns agresijas, gatavs sist. Fiziski un arī morāli. Ko tas varētu norādīt? Cilvēkiem nav kur sevi apliecināt. Tie nav guvuši apliecinājumu. Vienīgā sfēra, kur tie jūtas spēcīgi ir, kur un kas ir sasists, kam nodarīts pāri. Tā jau ir masu tendence. Un tas jau ir drūmi. Cilvēki paliek līdzīgi zvēriem.
Sanāk, ka šī cilvēku kategorija nedzīvo nekādiem mērķiem, to nav. Vienīgais – nodarīt pāri, nevis palīdzēt. Skumji.
Motivācija – tieksme pēc kaut kā, kas nav momentāns un viegli iegūstams. Mans vienkāršots termina atšifrējums.
Motivācija ir tas, kas trūkst vairākumam cilvēku. Viņi cenšas to nesaskatīt. Tieši sakarā ar to vairums dzīvē nesasniedz to, ko varētu būt sasnieguši. Motivācijas nav tādēļ, ka laikam cilvēkiem tā ir vienkāršāk – dzīvot šodienai. Dzīvot rītdienai, tas prasa vairāk piepūles. Bet vai tā gadījumā nav izlaidība un vājums? Vienkāršāk jau ir pateikt: „Kas gan zinās, kas rīt notiks...”. Cilvēks ne pēc kā īpaši netiecas, jo tas ir sarežģīti. Vienkāršāk ir kaut ko iegūt negodīgā ceļā, kāpjot pāri pat smagiem upuriem, upuriem, ko nesīs citi. Tad jau sanāk, ka mūsdienu nežēlība, aprēķins, slimīgais materiālisms izriet no cilvēku laiskuma un bieži vien no neprašanas sasniegt jebko ceļā, kas nepārietu citus.
Motivācija ir kādai daļai cilvēku, bet viņa, vismaz mūsdienu Latvijā, piemīt mazāk kā piecdesmit procentiem cilvēku. Es gribētu atzīmēt, ka motivācija ir tā īpašība, kuru cilvēks pats sev atver vai noslēpj. Tās deficīts izjūtams parasti ir tad, kad tai vairs nav tik lielas nozīmes kā senāk. Tā nu sanāk, ka cilvēki, neredzot vai negribot redzēt mērķus, kas nav iegūstami momentāni, pievēršas sevis apliecināšanai zemākajā, primitīvajā līmenī.
Reāls, bet primitīvs piemērs...Tāds iet pa ielu, katrs plecs uz savu pusi, grūžas visiem virsū ar domu „Es esmu viss. Un ES un man...”. Ir cilvēki, kas sevi pievērtē ar darbiem, tad citi lūdzu, lai vērtē. Un vēl pat izdarīs tādu darbu, kas citiem būs noderīgs, to atzīs. Ja viņš tā nedara, nostrādā mazvērtības komplekss, kurš liek apliecināties. Sanāk, ka visiem šiem cilvēkiem piemīt šis komplekss, ka tie neko nesasniedz un tad tie sevi pasniedz graujoši. Iemesls? Trūkst nodarbošanās, trūkst interešu. Tādēļ bērnu jau no pašas bērnības ir jāsūta nodarboties ar kaut ko, lai tas sevi apliecinātu pozitīvā darbībā, lai tam nenāktu prātā muļķīgi kompleksi, kas maitā dzīves uztveri un dzīvi kā tādu.
Cilvēkam, kurš jutīsies labi, nebūs prātā meklēt iespēju ar kādu izkauties, bet tas priecāsies, atpūtīsies. Tas baudīs mirkļa skaistumu, nevis, nespējot dabiskā veidā atrast prieku, centīsies nodarīt kādam ļaunu.
Skumji, ka cilvēks jūtas vērtīgs ar to, ka ir kādu sasitis, kādam sabojājis garastāvokli, kura pašam ikdienā nav, bet ja ir, tad tikai pateicoties tam, ka citam sabojājis. Cilvēks jūtas labi, darot citam to, kas tam liek justies slikti. Sadisms, bet ne tik tiešā formā. Tas ir bīstami sabiedrībai kā tādai. Un tāda tagad ir masa. Daļa tāda vienkārši ir, bet otra, baidoties ciest no tādiem, paliek par tādi. Sākumā var būt tas ir pretrunā ar iekšējo pasauli dažam, bet kā jau mēs visi zinām, ja kaut ko cenšas nesaprast vai neievērot, tā arī ar laiku notiks. Cilvēks var sev iestāstīt visbrīnumainākās lietas.
Secinājums – masveida sadisms netiešā vārda plašākā izpratnē.. Antisociāla uzvedība, kas apdraud sabiedrību.
Risinājums? Patiesībā visam uz pasaules ir risinājumi, tik dažos gadījumos nākas kaut ko upurēt. Šai gadījumā jāpievēršas jau bērna audzināšanai. Vajag to nodarbināt ar lietām, kas viņam dotu apliecinājumu, piepildījumu. Un nodarbināt bērnu, tai ir jābūt vienai no galvenajām prioritātēm. Tad viņam nebūs nepieciešamības sevi apliecināt veidos, kas ir visai primitīvi un visam kaitējoši. Bet ja cilvēkam nav no bērnības intereses, tad tās diez vai atradīsies vēlāk. Un ja cilvēks neko nav bērnībā centies sasniegt, tad vēlāk viņš to pat nespēs un nemēģinās. Bet, atkal redzot, kā citi kaut ko sasniedz, cilvēkam rodas negācijas un viņš tās grib kaut kur izgāzt, parasti agresijā pār citiem cilvēkiem. Primitīvi, bet fakts. Nevis censties sevi pierādīt labāk, padarot kaut ko līdzvērtīgu vai pārspēt, bet ieriebt otram, gūstot kādu labumu – morālu vai materiālu.
Tendence – nospiest otru zemāk nekā sevi, nevis saviem spēkiem pacelties augstāk, censties būt labākam. Censties būt labākam vispārīgi, tas ir grūtāk, tas prasa raksturu, apņemšanos. Būt labākam, pierādīt sevi tā – tas sabiedrību kopumā celtu uz augšu, bet pazemot, pazemināt otru, tādejādi cilvēki sabiedrību gremdē.
Žēl, ka cilvēki, kas pārstāv masu, audzinās tādus pašu jauno paaudzi un tas nozīmē, ka tas būs jau iemācīts ar piemēriem un papildus kultivēts. Nākotne – duļķaina, ja kas kardināli nemainīsies. Iespējams ir viss, bet visas šīs iespējas ir stipri asas.
11.11.2002
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2888
Kopā:6436316
|
| |
| |
|
Autori
