|
|
|
|
|
|
|
| | Tava pēdējā nakts ... rindiņās... bez jūtām | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vampīru soļi tumsā atskan, tie uz tevi skatīties nāk,
Tie netic, ka tavs fiziskais spēks neredzamo nepieveiks.
Mūsu atspulgs spogulī mūžam paliks,
Baltie tēli kā dzīvi vienmēr manā atmiņā.
Domāšana spēku tev atņem, labāk nedomā!
Vēl mirkli kā mūžību skatāmies viens otrā,
Sveces liesmiņas ēnā tavas skropstas trīs:
-Es vienmēr būšu te, neraudi,
Vienmēr te palikšu, apciemo!
Acīs, šķiet, stikla lauskas atmirdz,
Pret mēness gaismu skatoties.
Tavam vaigam pieglaužos,
Neviens nav man mīļāks...
Lietus ārā nerimstas, debesis sēro,
Ieplūst netīrs ūdens zemes sirdī,
Bet tu pacelies pāri visam
-Nē, nepamet!
Tu paliekot aizej...
Pēdējās kļavas lapas birst...
-Katru rudeni atnākšu,
Kaut tikai migla tevi skaus,
Bet es – mīlēšu, vienmēr ar tevi...
Citādi nevar, es tevi atdodu,
Projām es palaižu, lai arī ilgošos,
Reizi gadā mēs tiksimies, lai tālāk sapņotu
Par to, kas nesasniegts, kam laika bij’ maz.
Katru rudeni nākšu, lai tev pateiktos
Par to, ka jutos drošībā, par to, ka mīlēt mācījos. (04.12.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1277
Kopā:6135321
|
|
|
|