|
|
 |
|
|
|
|
| | Nolemtība | Autors - The Lovecat
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad debess tronī negaiss kāpj
Un domas lietas kā no svina.
Uz zemes atbalsojās trauksmes zvans,
Kas putnus projām aizsteidzina.
It viss ir rūsas kronī skauts,
Salts lietus naglām pāri veļas.
Zem pēdām ir vēl lapām sairt ļauts,
No pīšļiem augšup tumsas stāvi ceļas.
Stingst, vējam elšot, asin's laika dzīslās,
Svilst, liegi blāvot, acis mēnesnīcā.
Uz ietves ēnas caurauž baiļu trīsas,
Bet es -
Tev mūždien būšu svešs. (08.12.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1387
Kopā:6863446
|
|
|
|