|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bruņinieks bez galvas | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sievietes bieži žēlojas par to, ka viņām trūkst vīriešu pašaizliedzīguma, bruņnieciskuma, džentlmeniskuma. Vīrieši vairs negribot sievietei pierādīt to, cik viņu mīl, nevēlas viņu iekarot. Vīrieši negribot parādīt sievietei, cik viņa ir vērta viņam u.t.t.
Jā, patiesībā šodien tā arī ir un nav vairs viduslaiki. Bet kas tam visam ir par cēloni? Vai tas, ka vīrieši ir izlaidušies? Var būt, bet viss ir likumsakarīgi.
Mūsdienu vīrietis nevēlas sievietei parādīt to, cik viņa ir apbrīnojama, ka viņš ir gatavs visu darīt viņas dēļ. Un kādēļ? Zināma šodienas pieredze vēsta, ka tipiska vidusmēra sieviete, redzot to, kā vīrietis viņu aplido un dara visu, lai viņu iekarotu, nenovērtē to, lai gan – novērtē gan. Tik kādā veidā. Vai viņa viņu par to iemīl vai ciena? Nē, parasta standarta reakcija ir tāda, ka sieviete sāk izmantot vīrieti. “Ak redz viņš ir gatavs manis dēļ visu darīt? Nu tad redzēsim, cik viņš daudz var!”. Un vīrietis tiek pakļauts visdažādākajām “izturības pārbaudēm”, kā pašsaprotams paliek fakts, ka vīrietis jebkurā brīdī izdarīs jebko, ko sieviete ievēlēsies, un tam tā arī ir jābūt. Nē, netiek apvainota sieviete - ja pret vīriešiem šādi izturas, tad to reakcija ir visai līdzīga, ja ne tāda pati.
Tai pašā laikā – vai sevi cienošs un domājošs vīrietis atļausies sevi pazemot un apzināties, ka viņu izmanto? Jā, mīlestība ir mīlestība, bet tad, ja viņa ir patiesa un abpusēja, nebūs šādu situāciju. Parasti, kad vīrietis izmēģina šādu donžuāna un bruņinieka attieksmi pret sievieti, pēc pāris šāda veida attiecībām viņam zūd vēlme tādam būt. Un dzīvē pierādās, ka sievietes vairāk apzināti vai neapzināti dod priekšroku “sliktajiem” un nepieejamajiem (ne obligāti ir jābūt šīm abām īpašībām reizē un kopā). Šīs īpašības parasti automātiski piesaista. Tai pašā laikā tos, kuri aplido un cīnās par viņu, sieviete vērtē zemāk par sevi. Sieviete paliek pašpārliecināta un paceļ sevi debesīs, bet vīrietis ir tas nelga, kam redz kā paveicies, par to ar jābūt pateicīgam. Un, kad sieviete ir pieradusi pie šāda dzīves, nedod Dievs, ja vīrietis kādu reizi aizmirsīs to palaist pa priekšu pa durvīm vai neaizstāvēs kādā strīdā. Tad ir pasaules gals un vīrietis ir nekam nederīgs. Redz, sanāk, ka cilvēks ātri pierod pie laba un uztver to par pašsaprotamu. Tad vīrietim nāk apgaismība, ka vairāk var panākt, sievieti neaplidojot u.t.t, bet esot vienkāršākam, primitīvākam. Un lūk – sievietes to iemīl, vērtē, vairs viņš nav tas pamuļķītis, kas visu izdarīs. Viņš par sievieti bezmaz neliekas ne zinis, labi ja izpauž minimālas cieņas pazīmes un viņa no šā vīrieša ir bez prāta. Tāda nu ir dzīve.
Tā nu diemžēl notiek šajā laikā. Vidusmēra sieviete necenšas izprast to, ka vīrietis ir tik pašaizliedzīgs un atļaujas sevi noliekt sievietes priekšā. Sievietei pieaug pašvērtējums un tā uzreiz ir gatava valdīt pār vīrieti kā pār savu pašsaprotamu īpašumu. Vīrietis atkal pārāk ātri padodas un nespēj apvienot visas vīrieša īpašības (šajā gadījumā džentlmeni, bruņinieku ar savu principu cieņu un nelokāmību). Tas viss liecina par zināmu intelekta trūkumu vai arī nevēlēšanos domāt, saprast.
Ieteikums varētu būt tāds: vīriešiem – esiet džentlmeni un bruņinieki, bet saglabājiet savu personību, neatļaujot pārkāpt pāri jūsu principiem.
Sievietēm – novērtējiet vīrieti, kurš atļaujas būt kā bruņinieks, kā . Var būt tas ir viens no pēdējiem šādiem vīriešiem, kādu jūs pazaudēsiet.
02.11.2003
Atbildes diskusija no Daces Ločmeles:
Atsaucoties uz Tavu rakstu “Bruņinieks bez galvas”, man radās ne tikai jautājumi, bet pat apgalvojumi.
Savā dzīvē laikam pazīstu diezgan maz vīriešus, kuri ar lepnumu varētu nest šo nosaukumu “vīrietis”, lietojot šo vārdu vispozitīvākajā nozīmē.
Varbūt tās ir sekas sieviešu emancipācijai, par ko Latvijā iestājās Jaunā strāva jau 20. gadsimta beigās. Sievietes ir izcīnījušas tiesības uz līdzvērtīgu stāvokli sabiedrībā, taču nav atteikušās arī no pienākumiem, ko viņai sniedz ģimene- mājas pavarda sargāšanas. Līdz ar to viņa ir dubultojusi savus pienākumus, bet samazinājusi savas privilēģijas. Viņa pati ir noņēmusi daļu rūpju no vīrieša pleciem, viņa pati ir atļāvusi vīrietim nebūt stipram, nebūt gatavam būt atbildīgam par ģimeni, par attiecībām. Daļu atbildības sieviete ir aiznesusi savā dārziņā, bet tad viņa ir sākusi domāt par šo skaisto bruņinieku, kuram vajadzētu viņu aplidot.
Tā kā Tu savā darbā esi runājis galvenokārt par sievietes un vīrieša attiecībām iepazīšanās fāzē, tad es gribētu darīt zināmu kādu Anšlava Eglīša citātu: “ Sākumā vīrietim allaž jāpacieš dāmas dzēlieni, dūrieni, bet lomas mainās”. (ceru ka nocitēju pareizi, tas, ja nemaldos bija fragments no romāna “Līgavu mednieki”
Citējot Anšlavu Eglīti, es tikai gribēju teikt, ka satraukumam nav pamata, jo lomas agrāk vai vēlāk mainīsies. Ja vīrietis “aplido” sievieti, tad viņš nebūt nav nekāds bruņinieks vai varonis, viņš visbiežāk ir vienkārši mednieks (ir, protams, izņēmumi), noteikti viņam patīk tā dāma, kuras dēļ viņš cenšas, taču ne jau tāpēc, ka viņam būtu izteikta vīrišķība un iedzimta spēja būt kavalierim, vienkārši viņš labi zina, ka pēc kaut kāda noteikta laika, lomas mainīsies.
Sieviete, kas šajā teātrī piedalās var apzināties, ka tā ir tikai cēliena pirmā daļa, bet var tā arī līdz izrādes beigām nesaprast, par ko tad īsti ir runa....par otro sieviešu daļu es nerunāšu, jo, ja vēl kādu jauku un daiļu lauku meiteni skarbais 21. gadsimts nav sabradājis, tad par to mēs varam tikai priecāties un vienlaicīgi skumt par tumsonību un vai naivumu...
Un no beigumā es rezumēšu to, ko ar šo garo ievadu es gribēju teikt:
Dārgie vīrieši! Izliekaties par bruņiniekiem pat tad, ja saprotat, ka dāma ļoti labi redz, ka patiesībā esat vien tāds lauku zvirbulis. Dāma, kura Jūsu pūles nenovērtēs, patiesībā nav nemaz nekāda dāma, bet kaprīza, izlutināta feministe.
Dārgās dāmas! Ļaujiet vīrietim sevi aplidot! Varat izlikties, ka Jūs ticat šai mūžīgajai paradīzei pat tad, ja Jums abiem ir skaidrs, ka neviens nevienam netic. Neesiet iedomīgas, bet esiet pateicīgas un galvenais ļoti piesardzīgas, jo kas zina- ja nu tas bruņinieks patiešām ir īsts???!!! Neaizmirstiet, ka cēliena otrā daļa galvenā loma pienākas Jums!!!
Feini! paturpinot diskusiju...:
Laikam manas nostājas ir mazliet šovinistiskas :) Un šobrīd cenšos nebūt demagogs, lai kā arī gribētos.
Nu jau pirmāmkārtām - galasecinājums abiem ir viens, tik no dažādām pusēm skatīts, cik nu mana subjektīvā spriestspēja to redz. Labprāt piekrītu tam spriedumam, ka tā nebūs dāma, ja nespēs novērtēt vīrieša centienus būt džentlmenim, nemaz jau vienmēr tas viegli nenāk. Var jau, protams, teikt, ka tam ir jābūt asinīs, bet nu tik ideālistiski gan nebūsim. Centieni ir augstāk vērtējami par esošo un parasto.
Par sievieti, kas daudz uzņēmusies, atļaušos piekrist, bet viņa vairs pa dienu neaudzina bērnus. Tad viņai paliek virtuve. Atkal vīrietim - tehniskas un fiziskas dabas darbiņi, ja jau šajā mikropasaulītē ieejam smalkāk. Pēc taisnības, ja jau daudzi vēlas vienlīdzību - abi strādā, sieviete vakarā pagatavo maltīti, bet vīrietis nāk vēlu pēc darba mājās - abi kaut ko dara. Tad jau kādreizējā viduslaiku iekārta bija netaisnīga, jo sieviete tikai izglītojās un padarīja sevi par skaistu, kamēr vīrietis pelnīja iztiku. Arī mājas darbi savā kvantitātē ir samazinājušies, mūsdienu iekārtā pietiek ar stundiņu dienā, lai tiktu galā ar mājas darbiem. Un ko tad lai sieviete darītu visu dienu? Es tiešām atvainojos par savu pragmatismu, normālām attiecībām būtu jābūt bez šādām pārdomām. Bet ja jau reiz mēs aizdomājamies līdz pienākumu sadalei, tad nonākam pie atklātām kārtīm. Patiesībā ideālās attiecībās būtu jābūt tā, ka divi cilvēki viens otram dara visu ko spēj, bet, redz kādā brīdī noklikšķ egoisma slēdzis un viss sagriežās.
Tik apbrīnoju sevi par savu šovinisma garu. Lai cik es censtos saprast, ir nianses, kuras es nespēju, lai kā censtos. Tomēr kāds sievietē un vīrietī ir ielicis ko tādu, kas neļauj izprast vienam otru uz visiem 100. Es vēlreiz atvainojos par manu pragmatisko domu gājienu, bet reizēm var sanākt arī tā.
Arī es, lai arī pussolī, esmu uz vienlīdzības principu pusi. Tikai - gan sievietes gan vīrieši labprāt sver pienākumus u.t.t, bet katrā pusē savām lietām ir savs svars. Tādēļ svari nenosvērsies. Var būt nevajadzētu svērt, bet censties dot. Un uz to mēs abi apelējam, uzrunājot kā vienus tā otrus. Un es tā nerakstu, meklējot iemeslu vīriešiem nebūt par bruņiniekiem (tieši otrādi), bet gan meklējot kopsaucēju skaistās un inteliģentās attiecībās. Reizēm tomēr ir tādas iespējamas.
Labprāt nopublicēšu turpinājumu no Daces, ja tāds būs, bet tad atstāšu vārdu pabeigt šo diskusiju. Es jūtu, ka šajā jomā jūtos kā tipisks vīrietis un aizstāvu "mūsu" intereses. Bet tai pašā laikā es cenšos izprast arī sieviešu nostāju, nevis visā vainot jūs. Katrā ziņā uzskatu šo diskusiju par visai grūti turpināmu, jo šajā tēmā ir visai grūti pietuvoties vienam otram. Bet patīkami - galarosinājumi ir principā vienādi!
18.11.2003
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2854
Kopā:6436282
|
| |
| |
|
Autori
