|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par sevis ieprogrammēšanu un tās kaitīgumu | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīve ir tā iekārtota, ka mēs bieži vien nodarbojamies ar sevis ieprogrammēšanu. Tas izpaužas tādā veidā, ka mēs sevi noskaņojam labvēlīgi apstākļiem, kādi ir visapkārt. Ērtāk ir nevis pārdzīvot par to, kas notiek, bet gan pieņemt to par labu esam, pieskaņoties tam. Tas ir kā gadījumā par to, ka nespēj sastapt cilvēku, ar kuru varētu būt mīlestība un iestāsti sev, ka mīlestības nav vispār. Tas ir tāpat kā, kad nāk Ziemassvētki un tu esi viens. Ērtāk ir iestāstīt, ka tev neviens nav vajadzīgs, nekā skumt pēc kaut kā. It kā dabiska cilvēka aizsargreakcija. Tāpat kā kaut kas nesasniedzams tiek ieprogrammēts par kaut ko nevajadzīgu. It kā ērti. Bet ko mēs ar to iegūstam? ŠOBRĪD neiespējamo sapņu, vēlēšanos piepildīšanos nākotnē. Sevis programmēšana bieži vien izpaužas visai dziļi un spēcīgi, tādējādi iesakņojoties mūsu zemapziņā un neatļaujot mūsu sapņiem un vēlmēm iznākt virspusē. Respektīvi, mēs par šīm vēlmēm aizmirstam. Protams, galvenais ir, lai mēs justos laimīgi, bet vai mēs tādi jūtamies. Tāds ir šis jautājums.
Tādēļ ar sevis ieprogrammēšanu būtu jābūt uzmanīgiem. Var būt, noteiktos gadījumos kopsummā tomēr labāk ir paciest kādas sāpes un pārdzīvojumus, bet tomēr neatmest savus sapņus un vēlmes. Lielākoties cilvēki neapzinās, ka sevi programmē, bet tomēr to dara katrs. Ja tik mazliet padomāt.
Kādu meklēt atdures punktu? Tas, kas šobrīd mums ir neiespējams un nesasniedzams, pēc gada diviem var būt absolūta realitāte. Mēs visi maināmies un, nereti labojamies, tiecamies uz savu mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir nepieciešama ticība sev, bet nekādā gadījumā atteikšanās no saviem mērķiem, iestāstot sev, ka tas mums nav vajadzīgs.
Neprogrammējam sevi, jo šī spēle var aiziet par tālu un – mēs varam daudz. Viss ir iespējams, tikai – jautājums - vai šobrīd vai vēlāk. Nezaudējam savus sapņus, nomainot tos pret lētiem aizvietotājiem.
22.12.2003
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
