|
|
|
|
|
|
|
| | Korekcija | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sastopos ar to, kas sen jau bija paredzams – nelielo masu novērtējumu. Cilvēki man sūta vēstules, pārmetot manu virspusību, vienkāršību un subjektivitāti. Paldies Tvnet, ka publicē manus primitīvos darbus, tas popularizē manu darbu, respektīvi Feini!. Redz, tik žēl, ka lasītājs nezina, ka es šos rakstus neiesūtu, bet tos publicē Tvnet pats, pēc brīvas iniciatīvas, es nevienam savas domas un dzīvesveidu neuztiepju. Lai gan vajadzētu :). Tik interesanti – kādu motīvu vadīts Tvnet tos publicē. Pieļauju, ka tādēļ, lai izraisītu ažiotāžu un iegūtu vairāk lasītājus, pateicoties maniem “primitīvajiem” rakstiem, kuri tā visiem kremt un traucē dzīvot :). Kādas trīs reizes biju iegājis palasīt komentārus un tie man izraisa smaidu. Jau pirmkārt, šie raksti patiesi vēl pagaidām ir primitīvi, kas visus tā kaitina. Ai ai! Bet otrs ir tas, ka cilvēkiem tā nepatīk, ja tie redz ko tādu, kas ir pretrunā viņiem, kas viņus apšauba. Kā reiz – esmu pēc uzskatiem tas baltais zvirbulis, kurš ir pret masu tendencēm, vēlmēm un pamatiem. Nemaz nevarētu būt savādāk, kā notiek. Es tieku apšaubīts, kas ir normāli. Tomēr vēlos atzīmēt, ka neesmu nekāds filosofs ne arī mūsdienu komformists, bet gan tikai mazliet mākslinieks. Manas domas ir emociju un jūtu vadītas, reizēm mijoties ar prakticismu un spēcīgām tendencēm. Šos mazos rakstiņus es rakstu, skaidri apzinoties, ka masai tie ir nesaprotami un nederīgi. Tā nekad negribēs apzināties savas problēmas, bet gan drīzāk centīsies atrast vainu opozīcijā. Tā vienmēr ir bijis un būs. Es nesaku, ka es nekļūdos savos uzskatos. Apzinos, ka pat var būt ļoti kļūdos, bet tomēr pamatā mani vada morāle un ētika. Katrā ziņā – es cenšos būt labāks un vadīties pēc “nedari to citam, ko pats negribētu saņemt”. Bet kam gan sabiedrībai ētika un morāle? Tā taču traucē attīstīties un vienkāršāk sasniegt.
Un rakstu es savus darbus, tādējādi parādot savus uzskatus un domas. Tie ir tikai mani uzskati, kas mana darba cienītājiem varētu būt interesanti, mēģinot ko vairāk izprast par mani kā personību, kā radošu cilvēku. Un neaizmirstiet – radošie nav gluži tādi kā visi. Ja es nebūtu nemierā ar visu, es neko neradītu. Tad man nebūtu dziņas. Tādi kā es jūt pārāk sāpīgi un citādi. Un tas ir mans zirdziņš. Tādi kā es nekad nav masu saprasti un tas ir normāli. Ne velti es ar saviem uzskatiem nedalos apkārtējos. Neviens, kas mani nepazīst ļoti tuvu, pat nenojautīs, kas manā galvā darās. Un arī tuvos es cenšos nenorūpēt ar savām jocīgajām domām. Man nepieciešams tikai viens cilvēks, kas spēj apzināties un pieņemt mani, netraucējot man turpināties. Vairāk man nedrīkst un nevajag būt.
Mana Kritiķes kundze. Norādīja, ka es neprotot dzīvot, kas es pats sev esmu viena milzīga problēma. O jā! Par problēmu es piekrītu, bet man tā arī vajag. Man jābūt grūtam. Bet par neprašanu dzīvot… Mana neprašana dzīvot izpaužas jutekliskajā pasaulē, bet reālajā… Nezinu gan, vai to var saukt par neprašanu dzīvot. Es spēju reizē gan strādāt savā amatā, pildot savus pienākumus pietiekami labi un centīgi. Tai pašā laikā es paspēju diezgan labi studēt. Tai pašā laikā es radu un pilnveidoju Feini!, neapstājoties ne brīdi. Un vēl es palieku radošs cilvēks. Nu nezinu gan, vai to var saukt par neprašanu dzīvot. Un vēl es cenšos būt taisnīgs, labs draugs un paziņa, gaišs cilvēks. Es pats sevi reizēm apbrīnoju par savu centību, mērķtiecību un neatkāpību. Vienīgais, kur var izpausties mana neprasme dzīvot – tas ir tajā faktā, ka es sevi nežēloju. Esmu sev atņēmis visu savu brīvo laiku. Un viss tikai tādēļ, ka jūtu sevī potenciālu, ko negribas palaist vējā. Es gribu savā dzīvē paspēt tik daudz…
Un – tomēr esmu iemācījies savu māksliniecisko un jocīgo iekšējo pasauli atdalīt no darba, apkārtējiem cilvēkiem, tādejādi esot vairāki cilvēki reizē. Ne vienmēr tas ir tik viegli.
Katrā ziņā – šīs pārdomas es uzrakstīju tādēļ, lai lasītājs saprastu to, ka nejūtos pasaules pravietis (bet var būt vajadzētu :) ), bet esmu tāds, kā jūtos. Es tikai daru to, ko jūtu par vajadzīgu, esot nevis pasaules mācītājs, bet radošs cilvēks. Te ir starpība. Radošie nekad neesot īsti normāli :)
Nebrīnieties par manu haotismu un īpatnībām. Te nav standarta cilvēka ar superloģisku prātu. Te ir cilvēks ar emocijām un sajūtām, kas tās izmanto kādā virzienā. Nemeklējiet dziļas domas, bet gan īpatnības un skatpunktus, kas var būt interesanti. Mēs taču esam tik dažādi.
17.01.2004 (18.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|