|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēc visa | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mazs, pūkains ezītis ar pušķīšiem
Tevī raugās acīm lielām.
Ir sāpējis, bijis skumji un skarbi,
Bet ticība brīnumam paliek.
Pēc visa, kas bijis,
Nav vairs ticības ne sev, ne citiem –
Tikai brīnumam un brīnumainiem cilvēkiem,
Kad var palīdzēt visi un reizē neviens.
Par daudz sarežģītas vienkāršības,
Par daudz labu atziņu, kas nedarbojas.
Par maz izpratnes un viegluma dziļumā,
Par maz dzirkstošu smieklu.
Un atkal maziem solīšiem,
Liekot ķepiņu pie ķepiņas,
Mēs ejam viens otram pretim –
Ar vārdiem, ar liegiem pieskārieniem,
Ar gaišiem darbiem un ticību brīnumam savam,
Ar izpratni, ka vajag tik maz.
(16.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
