|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēc visa | Autors - Iveta Rozentāle
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mazs, pūkains ezītis ar pušķīšiem
Tevī raugās acīm lielām.
Ir sāpējis, bijis skumji un skarbi,
Bet ticība brīnumam paliek.
Pēc visa, kas bijis,
Nav vairs ticības ne sev, ne citiem –
Tikai brīnumam un brīnumainiem cilvēkiem,
Kad var palīdzēt visi un reizē neviens.
Par daudz sarežģītas vienkāršības,
Par daudz labu atziņu, kas nedarbojas.
Par maz izpratnes un viegluma dziļumā,
Par maz dzirkstošu smieklu.
Un atkal maziem solīšiem,
Liekot ķepiņu pie ķepiņas,
Mēs ejam viens otram pretim –
Ar vārdiem, ar liegiem pieskārieniem,
Ar gaišiem darbiem un ticību brīnumam savam,
Ar izpratni, ka vajag tik maz.
(16.12.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
